iešmaukstēties
ìešmaukstêties, anfangen zu knacken, zu knallen: B., zuobus atņirdzis, grābj, tâ ka iešmaukstas Liev.
Avots: ME II, 77
Avots: ME II, 77
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šmaukstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šmaukstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
nošmaukstēt
nùošmaũkstêt, nùošmaũkšķêt, nùošmaũkstinât, nùošmaũkšķinât,
1) intr., einen klatschenden, knallenden Schall von sich geben:
pātaga nuošmaukstēja;
2) tr., abschmatzen:
jaunavu Lapsk. Refl. -tiês, einmalig klatschen, knallen, sich abschmatzen: nuobučuoja viņu, ka nuošmaukstējās vien A. XII, 347.
Avots: ME II, 869
1) intr., einen klatschenden, knallenden Schall von sich geben:
pātaga nuošmaukstēja;
2) tr., abschmatzen:
jaunavu Lapsk. Refl. -tiês, einmalig klatschen, knallen, sich abschmatzen: nuobučuoja viņu, ka nuošmaukstējās vien A. XII, 347.
Avots: ME II, 869
šmaukstēt
šmaukstêt: luopi bizuo pa ce̦riem, ka šmaũkst vien Seyershof. ‡ Refl. -tiês, ein Schallverbum: ābels kuoka tu, kausiņ! šmaukstējās izdzeŗuot Tdz. 56206.
Avots: EH II, 648
Avots: EH II, 648
šmaukstēt
šmaukstêt U., Spr., (mit aũ) C., AP., (mit àu 2) Schwanb., šmaukšêt U.,(mit aũ) Salis, šmaûkšķêt Ogershof, -u, -ẽju, = smaukšêt, mit der Peitsche knallen U., Geräusch machen (im Walde) U., schmatzen: bučuojas, ka šmaukst vien Meiran. nuobučuoja . . . šmaukstuošām bučām A. v. J. 1896, S. 657. viņa pārgāja uz kūstuošuo, šmaukstuošuo "buču valsi" De̦glavs Rīga II, 1, 313. sit ar rīksti, ka šmàukš 2 vien Warkl.
Avots: ME IV, 82
Avots: ME IV, 82