šmurks
šmurks! Interjektion: šmurks! pūķis aizskrējis uz Rīgu LP. VI, 84. zvirbuli uz˙reiz šmurks! nuo kaņepēm pruom Vīt.
Avots: ME IV, 87
Avots: ME IV, 87
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šmurks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šmurks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
šmurkstele
‡ šmurkstele "?": lupstuojiem, nuo kuŗiem Emīlītis taisa šmurksteles J. Miesnieks Bērzupju ģim. portr. 124.
Avots: EH II, 650
Avots: EH II, 650
šmurkstenis
šmurkstens
šmurkstēt
šmur̃kstêt,
1): (vilciņš) griezās ilgi pa galda virsu šmurkstē̦dams Austriņš Raksti VII, 23. gājuši, ka šmurkstējis vie[n] Pas. XI, 217.
Avots: EH II, 650
1): (vilciņš) griezās ilgi pa galda virsu šmurkstē̦dams Austriņš Raksti VII, 23. gājuši, ka šmurkstējis vie[n] Pas. XI, 217.
Avots: EH II, 650
šmurkstēt
šmur̃kstêt AP., C., Bornsmünde, (auch mit -gst- geschrieben) U., -u, -ẽju,
1) vom Geräusch, das ein rollender oder kreisender Körper macht
U.; rasseln (mit ùr 2) Kl.; vom Lärm beim Auffliegen von Vögeln Kokn. n. U., Wessen;
2) durch die Nase ziehen
U.;
3) knistern:
lai de̦g elle šmurkstē̦dama BW. 19887, 1.
Avots: ME IV, 87
1) vom Geräusch, das ein rollender oder kreisender Körper macht
U.; rasseln (mit ùr 2) Kl.; vom Lärm beim Auffliegen von Vögeln Kokn. n. U., Wessen;
2) durch die Nase ziehen
U.;
3) knistern:
lai de̦g elle šmurkstē̦dama BW. 19887, 1.
Avots: ME IV, 87
šmurkstis
šmurkstis, das verwickelte Knöchelchen, der Schnurrer Bielenstein Holzb. 718, U. (unter smurkšis).
Avots: ME IV, 87
Avots: ME IV, 87
šmurkstulis
šmurkstulis,
1) šmurkstu1is Wid., šmurkstuls Druw. n. Etn. II, 161 und RKr. XVII, 82, šmurkstule N.-Peb. n. Latv. Saule v. J. 1927, S. 617, = šļirce 1, der Saugheber;
2) šmurkstuls, ein schlank gewachsener Mensch oder Baum od. ein solches Tier:
dē̦ls izaudzis kâ šmurkstuls Druw. n. RKr. XVII, 82. sivē̦ni kâ šmurkstuli ebenda.
Avots: ME IV, 87
1) šmurkstu1is Wid., šmurkstuls Druw. n. Etn. II, 161 und RKr. XVII, 82, šmurkstule N.-Peb. n. Latv. Saule v. J. 1927, S. 617, = šļirce 1, der Saugheber;
2) šmurkstuls, ein schlank gewachsener Mensch oder Baum od. ein solches Tier:
dē̦ls izaudzis kâ šmurkstuls Druw. n. RKr. XVII, 82. sivē̦ni kâ šmurkstuli ebenda.
Avots: ME IV, 87