Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'špetns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'špetns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

nešpetns

nešpe̦tns: ak tu n. - vienmē̦r pa kājām vien maisās! AP.

Avots: EH II, 21


nešpetns

nešpe̦tns, boshaft, unbändig, garstig, abscheulich Oberl. n. U.: mana kundze nešpe̦tna Purap. [nešpe̦tna mātīte Erlaa.]In derselben Bedeutung auch špētns Gr. - Sess. [aus poln. szpetny "garstig".] In manchen Gegenden jedoch unterscheidet sich špe̦tns noch von nešpe̦tns in der Bedeutung: nešpe̦tns, gutmütig, špe̦tns, böse, garstig Birzm.

Avots: ME II, 735


špetns

špe̦tns: mit -e- auch Kaltenbr.; š. suns Pas. IX, 459 (aus Jāsmuiža).Subst. spe̦tnums, Bosheit (?): tur naids un š. kâ auguons tūkst Rainis Dz. un d. I 2 , 450.

Avots: EH II, 654


špetns

špe̦tns Bauske, Brandenburg, KL, Lubn., Ruj., Saikava, Sessau, Wandsen, Wessen, špetns Sussei n. FBR. VII, 133, Bers., Dubena, Golg., Gr: Buschh., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Sonnaxt, Warkl., špetns U., Mag. XIII, 3, 68, ungestüm, wild, tobend U., Oberl. n. Mag. IV, 2, 143, böse Dubena, Kreuzb., Saikava, Schlossberg, Sessau, boshaft Ekau n. U., Mag. XIII, 368; mutig Bers.; grossmäulig Ekau n. U.; garstig St., Amboten n. U.: tā ir brīnum špetna mātīte, das ist ein sehr boshaftes Weib Mag. XIII, 3, 68. špetna tā meitiņa: vārdu saka, meži skan, suoli spēra, zeme rīb BW. 6630, 11. svainīšam špetni (Var.: nikni, sīvi) suņi 3875, 5. suns gan špetni rej, bet nekuož Saikava. uz meitiešiem e̦suot špetns palicis ebenda. vīrs aizskrēja savu špetnuo dūšu slīcināt uz... kruoģeli R. Sk. II, 129. viņu špetnā dvaša nuo riebu ē̦smas kūpēs Rainis Ant. un Kl. 118. Aus poln. (resp. wruss.) szpetny "garstig".

Avots: ME IV, 101