šubēties
šubêtiês Drosth., einen Fehltritt tun; misēties: klibam ve̦lnam drusku šubējies Pas. VI, 311; vgl. šudīties I 3, (pa)šumēties, (pa)šutēties: zu šaubît?
Avots: ME IV, 104
Avots: ME IV, 104
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šubēties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šubēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: