šuku
šuku! Interjektion, Lockruf für ein Füllen: šuku, šuku, kumeliņ! BW. 20232, 6. Dazu der deminutivische Vokativ šuķiņ Brivz. Mūsu tautas pas. I, 17.
Avots: ME IV, 105
Avots: ME IV, 105
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šuku' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šuku' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
šukulis
šukumains
šukumots
šukums
šukums
I šukums U., Fest., Laud., Ledmannshof, Nerft, Peb.,
1) die Gabelstelle des Astes
Bers., Kl., ein gabeliger Ast: bē̦rza šukumā BW. 35038. lielajuos vītuola šukumuos gulēja sniegs ve̦se̦liem klēpjiem Jauns. III, 345. (lingas) kātam vajadzēja būt ...ar mazu šukumiņu tievgalī. šis šukumiņš neļāva auklai nuotrūkt Jauns.;
2) die Gabelung der Beine od. der Hosen:
bikses šukumā cauras Odensee. Aus še̦kums mit dem u von čugums 2 oder čukurs 3?
Avots: ME IV, 105
1) die Gabelstelle des Astes
Bers., Kl., ein gabeliger Ast: bē̦rza šukumā BW. 35038. lielajuos vītuola šukumuos gulēja sniegs ve̦se̦liem klēpjiem Jauns. III, 345. (lingas) kātam vajadzēja būt ...ar mazu šukumiņu tievgalī. šis šukumiņš neļāva auklai nuotrūkt Jauns.;
2) die Gabelung der Beine od. der Hosen:
bikses šukumā cauras Odensee. Aus še̦kums mit dem u von čugums 2 oder čukurs 3?
Avots: ME IV, 105
šukums
šukurēt
šukurêt, -ẽju, schnüffeln (von Hunden) Druw. n. RKr. XVII, 82. Aus šņukurêt + šukât?
Avots: ME IV, 105
Avots: ME IV, 105
Šķirkļa skaidrojumā (8)
kašuks
maišuks
maišuks,
1) [màišuks Wolmarshof, maîšuks 2 Bauske], verüchtl. Demin. von màiss;
[2) ein Arbeiter der Säcke zu tragen hat:
mūs, tuos maisu nesējus, jeb kà mūs Liepājā sauc, maišukus un nešakus, vare̦n izgūst darbā Janš. Dzimtene IV, 54].
Avots: ME II, 552
1) [màišuks Wolmarshof, maîšuks 2 Bauske], verüchtl. Demin. von màiss;
[2) ein Arbeiter der Säcke zu tragen hat:
mūs, tuos maisu nesējus, jeb kà mūs Liepājā sauc, maišukus un nešakus, vare̦n izgūst darbā Janš. Dzimtene IV, 54].
Avots: ME II, 552
meldenīca
‡ meldenîca KatrE., eine gewisse Pflanze ("aug duknējākā vietā: izkapts neņemj; izplešas un aug šukumuota.").
Avots: EH I, 797
Avots: EH I, 797
nešuks
šukāt
šukât: šuku, šuku vāverīt[e] pa liepeņu lapeņām: tai šukāja jauni puiši pa meitiņu azuotēm (Var.: uz jaunām meitiņām) Tdz. 42042, 2 var.
Avots: EH II, 657
Avots: EH II, 657
šukt
šukt, šukstu oder šūkstu, šuku,
1) schartig werden, zertrümmern
U.;
2) beben
Adolphi n. U.: cilvē̦ks vienmē̦r muokās šūkst Asp. MWM. v. J. 1897, S. 15; erschrecken N.-Bartau n. U.;
3) klappern
U. ("scheint in Livl. unbek."). Zur Bed. 1 vgl. šukums II; in der Bed. 2. (und 3?) zu šaukuonis (s. dies) und nach Bezzenberger Lit. Forsch. 185 zu li. pasišukėt "mit einem Mal in die Höhe springen", šūkis "Sprung".
Avots: ME IV, 105
1) schartig werden, zertrümmern
U.;
2) beben
Adolphi n. U.: cilvē̦ks vienmē̦r muokās šūkst Asp. MWM. v. J. 1897, S. 15; erschrecken N.-Bartau n. U.;
3) klappern
U. ("scheint in Livl. unbek."). Zur Bed. 1 vgl. šukums II; in der Bed. 2. (und 3?) zu šaukuonis (s. dies) und nach Bezzenberger Lit. Forsch. 185 zu li. pasišukėt "mit einem Mal in die Höhe springen", šūkis "Sprung".
Avots: ME IV, 105