Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šuku' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šuku' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

šuku

šuku! Interjektion, Lockruf für ein Füllen: šuku, šuku, kumeliņ! BW. 20232, 6. Dazu der deminutivische Vokativ šuķiņ Brivz. Mūsu tautas pas. I, 17.

Avots: ME IV, 105


šukulis

šukulis Kaltenbr. n. FBR. XVII, 57 "malkas atkritums, kas mē̦tājas apkārt."

Avots: EH II, 657



šukumots

šukumuots Erlaa, mit Gabelungen: meldenīca aug tāda šukumuota.

Avots: EH II, 657


šukums

I šukums,

2): auch Sonnaxt; līdz šukumam iestidzis Jauns. J. un v. 393.

Avots: EH II, 657


šukums

I šukums U., Fest., Laud., Ledmannshof, Nerft, Peb.,

1) die Gabelstelle des Astes
Bers., Kl., ein gabeliger Ast: bē̦rza šukumā BW. 35038. lielajuos vītuola šukumuos gulēja sniegs ve̦se̦liem klēpjiem Jauns. III, 345. (lingas) kātam vajadzēja būt ...ar mazu šukumiņu tievgalī. šis šukumiņš neļāva auklai nuotrūkt Jauns.;

2) die Gabelung der Beine od. der Hosen:
bikses šukumā cauras Odensee. Aus še̦kums mit dem u von čugums 2 oder čukurs 3?

Avots: ME IV, 105


šukums

II šukums U., = sukums: piena luopu par ...divām galvām.,. mazāk, - tas ir liels šukums Janš. Dzimtene 2 III, 96. biļešu pirkšana... ietaisīja šukumu kabatā Bandavā I, 115.

Avots: ME IV, 105


šukurēt

šukurêt, -ẽju, schnüffeln (von Hunden) Druw. n. RKr. XVII, 82. Aus šņukurêt + šukât?

Avots: ME IV, 105

Šķirkļa skaidrojumā (8)

kašuks

kašuks, das Kratzeisen des Böttchers Stenden: spaņņa iekšu izgludina ar kašuku.

Avots: EH I, 592


maišuks

maišuks,

1) [màišuks Wolmarshof, maîšuks 2 Bauske], verüchtl. Demin. von màiss;

[2) ein Arbeiter der Säcke zu tragen hat:
mūs, tuos maisu nesējus, jeb kà mūs Liepājā sauc, maišukus un nešakus, vare̦n izgūst darbā Janš. Dzimtene IV, 54].

Avots: ME II, 552


meldenīca

meldenîca KatrE., eine gewisse Pflanze ("aug duknējākā vietā: izkapts neņemj; izplešas un aug šukumuota.").

Avots: EH I, 797


nešuks

nešuks, der Träger Katzd.: mūs, tuos maisu nesējus jeb, kâ mūs Liepājā sauc, maišukus un nešukus, vare̦n izgūst darbā Janš. Dzimtene IV, 54.]

Avots: ME II, 735, 736


šukāt

šukât: šuku, šuku vāverīt[e] pa liepeņu lapeņām: tai šukāja jauni puiši pa meitiņu azuotēm (Var.: uz jaunām meitiņām) Tdz. 42042, 2 var.

Avots: EH II, 657


šukt

šukt, šukstu oder šūkstu, šuku,

1) schartig werden, zertrümmern
U.;

2) beben
Adolphi n. U.: cilvē̦ks vienmē̦r muokās šūkst Asp. MWM. v. J. 1897, S. 15; erschrecken N.-Bartau n. U.;

3) klappern
U. ("scheint in Livl. unbek."). Zur Bed. 1 vgl. šukums II; in der Bed. 2. (und 3?) zu šaukuonis (s. dies) und nach Bezzenberger Lit. Forsch. 185 zu li. pasišukėt "mit einem Mal in die Höhe springen", šūkis "Sprung".

Avots: ME IV, 105


šūkt

šūkt (wohl falsch für šukt!) U., šūkstu, šuku, = šukt.

Avots: ME IV, 109


žukurēt

žukurêt, -ẽju, = šukurêt, suchen, schnüffeln Erlaa, Frauenb.: suns žukurē peles Erlaa.

Avots: ME IV, 829