šurpan
šurpan (unter šur̃p): auch (> šũrpan) Rojen n. FBR. XIII, 80; šur̃pe̦n Pilten n. FBR. XX, 56.
Avots: EH II, 658
Avots: EH II, 658
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šurpan' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šurpan' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
šurpanāk
šurpanāk
šurpanāk Prl. n. FBR. VI, 113, Zaravič, šurpāk L., U., šurpināk Saussen n. BB. XII, 234, šurpiņāk Wid., šurpiņāki Biel. n. U., šurpmāk U., šurpmāki, šurpnāku, Komparativformen zu šurp, näher hierher U., etwas weiter hierher Biel. n. U.: nāc (sēdies, liec) šurpanāk! Zaravič. nāc šurpmāki! es nevaru tik tāli . . . redzēt Pas. IV, 88 (aus Selg.). akmenis nuokritis šurpmāk uz krasta LP. VII, 1313.
Avots: ME IV, 107
Avots: ME IV, 107
Šķirkļa skaidrojumā (3)
šurp
šur̃p AP., Iw., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., šur̃pu Līn., Wolm., šurpum BW. 24604, šurpam RKr. IX, 109, šurpan BW. 5037, Adv., (hier)her: rādi šurp! zeig her! LP. III, 38. viņš šurpu nācis Vēr. v. J. 1904, S. 265. - šurp(u) (un) turp(u), hin und her; hier und da : muļķītis klenderēja pa mežu šurpu, turpu LP. IV, 211. šurpu turpu metu irkli Aus. I, 16. šurpu, turpu vējiņš luoka sausas egles galuotnīti BW. 8896. šurpu, turpu pakaļiņa 5723, 1 var. cita (vilna) šurpu, cita turpu, cita peļu midziņā 6916 var. Zum -p s. Le. Gr. § 558.
Avots: ME IV, 107
Avots: ME IV, 107