Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'švauksts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'švauksts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (6)
aizstreimuļot
àizstreimuļuôt, àizstreipuļiôt, intr., hinwegtaumeln, wankend weggehen: čigāniete aizstreimuļuoja pie ugunskura atpakaļ Lautb. Švauksts bij aizstreipuļuojis līdz saviem ratiem Kaudz. M.
Avots: ME I, 53
Avots: ME I, 53
lielmanīgs
liẽlmanîgs, vornehm, wichtig, junkerhaft: Švauksts sāka savā lielmanīgā buldurēšanā liegties Kaudz. M. viņu pašu lielmanīgi ieveda istabā A. XI, 106.
Avots: ME II, 500
Avots: ME II, 500
sagrandīt
sagrandît, tr.,
1) durchschütteln; erschüttern; durchschelten, aufs Korn nehmen; "проколачивать"
Wid.: viņa sakampa . . . ruoku kâ pirmāk un sagrandīja vēl vai stiprāk Jaunie mērn. laiki I, 23. kâ tie vakar viņu sagrandīja, tâ apstājās Vēr. II, 529. likumību sagrandīt Juris Brasa 452. Švauksts... viņu pat sagrandīja, ka tik daudz pa nuoru skraiduot Kaudz. M. 220. sagrandi nu labi tuo kļavu! N.-Peb.;
2) = sakasît: sagran̂dît 2 grāpja piede̦gumus Dunika.
Avots: ME II, 627, 628
1) durchschütteln; erschüttern; durchschelten, aufs Korn nehmen; "проколачивать"
Wid.: viņa sakampa . . . ruoku kâ pirmāk un sagrandīja vēl vai stiprāk Jaunie mērn. laiki I, 23. kâ tie vakar viņu sagrandīja, tâ apstājās Vēr. II, 529. likumību sagrandīt Juris Brasa 452. Švauksts... viņu pat sagrandīja, ka tik daudz pa nuoru skraiduot Kaudz. M. 220. sagrandi nu labi tuo kļavu! N.-Peb.;
2) = sakasît: sagran̂dît 2 grāpja piede̦gumus Dunika.
Avots: ME II, 627, 628
slīperis
slĩperis Wolm., Salis, U., slìperis 2 Prl., Slieper, Unterlage der Eisenbahnschienen U.; Švauksts bij re̦dzē̦ts silā pie slīpeŗu tēšanas Kaudz. M. 334. brusas, slīpeŗus vest Stari II, 283; in Meiran auch "ein ungewandter Mensch".
Avots: ME III, 936
Avots: ME III, 936
tēst
I tēst,
1) têst Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, (mit è 2 ) Adl., Bers., Golg., Kl., Ogershof, Prl., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika, Iw., tēst U., Meselau, Nötk., Praes. tešu (Golg., Schwanb.) od. tèšu (Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, [mit ê 2 ] Adl., Kl., Ogershof, Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika), Praet. tèsu, Balken behauen, bekanten
U.; behauen, glatt machen, schaben U.; gerade machen Bielenstein Holzb. 12: tē̦vs ...vadžus tēš (Var.: teš) BW. 2175. cirsti, tē̦sti jauni kungi, ē̦ve̦lē̦ti arājiņi 20320;
2) "nemākulīgi kulstît 2" Warkl.: linus tēst Stari II, 283. - Subst. têšana, tešana, das Behauen:
Švauksts bij re̦dzē̦ts silā pie slīpeŗu tēšanas Kaudz. M. 334; tèsẽjs, wer behaut, ein Balkenbehauer Spr., Nötk., Sassm. Zu li. tašýti, aksl. tesati (prs. tešǫ) "behauen", čech. tesla "Zimmeraxt", ai. takš̍ati oder tāš̍ti "behaut, vertertigt", av. tašaiti "schafft", gr. τέχτων "Zimmermann", lat. texere "weben, flechten, bauen", ahd. dehsala "Queraxt", mhd. dehsen "Flachs schwingen", ir. tál "Zimmeraxt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 320, Walde Wrtb.2 778, Boisacq Dict. 950 f., Stokes Wrtb. 121 u. a.
Avots: ME IV, 175, 176
1) têst Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, (mit è 2 ) Adl., Bers., Golg., Kl., Ogershof, Prl., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika, Iw., tēst U., Meselau, Nötk., Praes. tešu (Golg., Schwanb.) od. tèšu (Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, [mit ê 2 ] Adl., Kl., Ogershof, Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika), Praet. tèsu, Balken behauen, bekanten
U.; behauen, glatt machen, schaben U.; gerade machen Bielenstein Holzb. 12: tē̦vs ...vadžus tēš (Var.: teš) BW. 2175. cirsti, tē̦sti jauni kungi, ē̦ve̦lē̦ti arājiņi 20320;
2) "nemākulīgi kulstît 2" Warkl.: linus tēst Stari II, 283. - Subst. têšana, tešana, das Behauen:
Švauksts bij re̦dzē̦ts silā pie slīpeŗu tēšanas Kaudz. M. 334; tèsẽjs, wer behaut, ein Balkenbehauer Spr., Nötk., Sassm. Zu li. tašýti, aksl. tesati (prs. tešǫ) "behauen", čech. tesla "Zimmeraxt", ai. takš̍ati oder tāš̍ti "behaut, vertertigt", av. tašaiti "schafft", gr. τέχτων "Zimmermann", lat. texere "weben, flechten, bauen", ahd. dehsala "Queraxt", mhd. dehsen "Flachs schwingen", ir. tál "Zimmeraxt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 320, Walde Wrtb.2 778, Boisacq Dict. 950 f., Stokes Wrtb. 121 u. a.
Avots: ME IV, 175, 176
uzstāt
uzstât (aksl. vъstati "surgere"),
1) beharrlich (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) eindringen auf
L., U., Spr., einem zu Leibe gehen, über den Hals kommen LKVv.: u. kam stingri, es viņam uzstāju, lai viņš runā Mērn. l. 158 (ähnlich 21; 311; LP. VI, 978; Janš. Mežv. ļ. I, 236). Ce̦ruone uzstāja Saulzībai mīļi A. XXI, 596. uzstāju uz... sievas vešanu... pruojām Janš. Mežv. ļ. I, 338. sulainis... zaglei uzstāj atduot gre̦dze̦nu ar guodu LP. IV, 84. uzstāj... meičai: tā būšuot nuozagusi V, 462. "vai tu raudi pēc laupītāja, vai pēc manis?" brālis uzstāj IV, 51. "kauč vienu tasīti!" Jūlijs uzstāja Cālītis Dzīvība 48. nu tik uzstāj, vai jē̦rē̦nam galva pieaugšuot MWM. X, 248;
2) "?": paisums man neuzstās Br. 380. Refl. tiês,
1) = uzstât 1: viņš man uzstājās, lai atduodu tam parādu. es neuzstājuos Apskats v. J. 1903, S. 464. uzstāties uz sava Vīt.;
2) auftreten:
u. pašapzinīgi. Švauksts uzstājās ar pilnu apziņu Mērn. l, 44. pret... skuoluotājiem un... biedriem pa˙visam citādi uzstāties A. v. J. 1904, S. 104. u. par radikālās partijas vaduoni Konv. 2 385. u. ar runu Vīt.
Avots: ME IV, 384
1) beharrlich (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) eindringen auf
L., U., Spr., einem zu Leibe gehen, über den Hals kommen LKVv.: u. kam stingri, es viņam uzstāju, lai viņš runā Mērn. l. 158 (ähnlich 21; 311; LP. VI, 978; Janš. Mežv. ļ. I, 236). Ce̦ruone uzstāja Saulzībai mīļi A. XXI, 596. uzstāju uz... sievas vešanu... pruojām Janš. Mežv. ļ. I, 338. sulainis... zaglei uzstāj atduot gre̦dze̦nu ar guodu LP. IV, 84. uzstāj... meičai: tā būšuot nuozagusi V, 462. "vai tu raudi pēc laupītāja, vai pēc manis?" brālis uzstāj IV, 51. "kauč vienu tasīti!" Jūlijs uzstāja Cālītis Dzīvība 48. nu tik uzstāj, vai jē̦rē̦nam galva pieaugšuot MWM. X, 248;
2) "?": paisums man neuzstās Br. 380. Refl. tiês,
1) = uzstât 1: viņš man uzstājās, lai atduodu tam parādu. es neuzstājuos Apskats v. J. 1903, S. 464. uzstāties uz sava Vīt.;
2) auftreten:
u. pašapzinīgi. Švauksts uzstājās ar pilnu apziņu Mērn. l, 44. pret... skuoluotājiem un... biedriem pa˙visam citādi uzstāties A. v. J. 1904, S. 104. u. par radikālās partijas vaduoni Konv. 2 385. u. ar runu Vīt.
Avots: ME IV, 384