Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'Ūsiņš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'Ūsiņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

Ūsiņš

Ūsiņš,

1) der Bienengott
St., (mazais Ūsiņš) Krönw. n. U. (aus Kurland);

2) eine Art Pferdepatron:
Ūsiņam (Var.: Jurīšam) gaili kāvu . . ., lai tas manus zirgus gana BW. 30057, 1. ei, Ūsiņ, labais vīrs, jāj ar mani pieguļā! 30054. par kalniņu Ūsiņš jāja ar akmiņa kumeliņu 30063;

3) Ūsiņi Südlivland bis Kreuzb. n. U. und Mag. XVI, 2, 8, Etn. II, 82, (mit û) Annenhof (bei Mar.), Golg., Kr., Sessw., Ūsiņš Laud., Ūsiņa (mit û Annenhof [bei Mar.], Golg., Sessw.) diena Etn. II, 82; BW. III, 1, S. 319, der Georgitag (23. April);
Ūsiņdiena (mit û- ) Saikava, der Tag vor Georgi: nuo Ūsiņa līdz Miķeļa BW. 14087, 9. atnāca pie mums Ūsiņuos (zu Georgi) Sessw. u. a. Ūsiņu (mit û-) mieži Kalz., Kreuzb. "Georgi- Gerste". Nach L. ist Ūsiņs (sic!) St. Jürgen (Georg). Das hier vorliegende Material spricht fūr die Angabe Langes, dass Ūsiņš der heilige Georg ist. Dass er ein Pferdepatron ist, kommt wohl daher, dass man am Georgitag die Pferde zur Nachthütung zu bringen anfängt, s. BW. IV, S. 292. Und falls die Letten den heiligen Georg mit einem Schnurrbart dargestellt gesehen haben (einen Schnurrbart hat er z. B. bei W. Auer Heiligen Legende2 S. 228), so dürfte J. Müthel Recht beha1ten, wenn er (s. Mag. XVI, 2, 10 und XX, 3, 5 und 71 Ūsiņš (Ūsenis, Ūsainis) als den "Schnurrbärtigen" deutet; zur Bildung vgl. plaukstiņi (plauksteņi, plaukstaiņi) "Fausthandschuhe" (cimdi ar plaukstām). In diesem Fall muss dle Ansicht (s. RKr. XIV, 134 ff.), dass Ūsiņš auf dem r. Усень beruhe, aufgegeben werden. Wenn in Golg, u. a. Ūsiņš mit û- neben ùsas 2 "Schnurrbart" gesprochen wird, so ist entweder das ù 2 eine Neuerung für û, oder man hat ehedem *ūsās mit betontem, akutiertem ū neben *Ūsinīs mit betontem ī gesprochen. Am ehesten ein "Schnurrbärtiger" ist auch der Gesindename Ūsiņš Lvv. I, 67 und 68 (mit û), II, 6 und 25 (mit û 2), I, 79 (mit ù 2), 45 und 71.

Avots: ME IV, 409, 410

Šķirkļa skaidrojumā (7)

avalis

avalis, = avielis: pie avaļiem Ūsiņš ar tīkliņu klāt J. Veselis Daugava 1933, № 6.

Avots: EH I, 189


radināt

radinât, tr.,

1) fakt. zu rast, gewöhnen:
darbā, darbam, pie darba, uz darbu radināt, zur Arbeit erziehen, an die Arbeit gewöhnen: tā jāsāk darbā radināt A. XI, 484. nu es tevi radināšu grūtajā darbiņā BW. 2251,8, 2. Ūsiņš savus divus dē̦lus darbiņam radināja Mag. XX, 3, 11. paldies saku māmiņai; ... ka(d) tā mani maz(u) e̦suot uz darbiem radināj[u]se BW. 6682. tē̦vs dē̦lu tūliņ nuo mazuotnes radināja pie darba A. v. J. 1900, S. 363. man pienākas . . . . jūs radināt uz prāta patstāvību Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 54. viņš centās... radināt un cietināt tuos rakstura stingrumā Janš. Dzimtene 2 I, ,193;

2) freqn. zu radît, (er)schaffen:
dievs spej... nuo šiem akmiņiem bē̦rnus radināt Glück Lukas 3, 8. Refl. -tiês, sich gewöhnen: jums . . . jāradinās... būt gatavībā uz visu Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 54. tanīs (jūtās) vajaga radināties nuo pašām jaunām dienām Alm. Kaislību varā 132. kas nav radinājies atsacīties Kundziņš Kronw. 66. radinājies jele pie viņa un paliec ar mieru! Glück Hiob 22, 21.

Avots: ME III, 461


ūsainis

ūsainis,

1) ein Schnurrbärtiger
U.: sajāja precinieki: . . . Kārlis, . . . Jānis, . ūsainītis BW. 14517, 4;

2) = Ūsiņš: Jurģīti ūsainīti BW. 30053 var.

Avots: ME IV, 409


Ūsenis

Ūsenis,

1) auch Ūsinis, = Ūsiņš 2: ai, Jurģīti Ūsenīti (Var. Ūsinīti), baruo sirmus kumeliņus! BW. 30053. Ūsens stāvu slaistījās muna staļla galiņā. ai, Ūsiņ, . . . jāsam abi pieguļā! 30086;

2) der Georgitag (23. April)
Bers.: nuo Ūseņa līdz Miķieli BW. 14087, 9 (aus Kreuzb.).

Avots: ME IV, 409


Ūsiņdiena

Ūsiņdiena (unter Ūsiņš): auch BW. 32234 var.

Avots: EH II, 741


Ūsītis

Ūsītis, = Ūsiņš 2: ai Jurģīti, ai Ūsīti, baruo labus kumeliņus! BW. 30053 var.

Avots: ME IV, 410


Ūziņš

Ūziņš LKVv., Etn. II, 103, = Ūsiņš: stiprākais zirgu Ūsiņš Br. 643. bagātais Ūziņš 656. - Ūziņu diena U., = Ūsiņa d., der Georgitag; Ūziņu mieži U., Georgigerste. Vielleicht in der Aussprache an ūzas angelehnt ("in Beziehung auf die mit Wachs bedeckten Bienenschenkel genannt" LKVv.).

Avots: ME IV, 411