Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ūbēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ūbēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (29)
aizsūbēt
àizsùbêt 2, [auch àizsũpêt PS.], intr., verrosten, mit Fensterschweiss, mit Schmutz bedeckt werden: aizsūbējušas luogu rūtes A. XV, 1, 406.
Avots: ME I, 53
Avots: ME I, 53
aizūbēt
apbūbēt
apbūbēt
apbũbêt, sich mit leichtem Schimmel überziehen, schimmeln, kahmen: piens jau apbūbējis Mag. XIII, 2, 56, Grünh.
Avots: ME I, 78
Avots: ME I, 78
apsūbēt
apsūbêt, auch apsūpêt n. Wid. (und apšûpêt 2 von der Milch in Kursiten), intr., beschlagen, belaufen, verschimmeln, verrosten (von Fensterscheiben und Metallen): pie apsūbējuša luodziņa stāvēja galdiņš A. XIII, 519. apsūbējuse nauda AP., Nerft. [apsùbêt 2 in Kalzenau, Saussen, Laudohn, apsũbêt in Neuermühlen und Alt-Ottenhof, apsubêt in Doblen, apsũpêt in Ronneburg.]
Avots: ME I, 127
Avots: ME I, 127
apūbēt
apûbêt, intr., beschlagen, anfaulen: kuoka bluķis mitrumā gulē̦dams apūbējis J. Kaln. kartupeļi apūbējuši J. Kaln. apūbējuši klinšu bluķi Saul. [in Neuermühlen dafür apūpêt].
Avots: ME I, 132
Avots: ME I, 132
apžūbēt
būbēt
bũbêt [Bächhof, Grünwald], bùbêt 2 [Bers.], - ēju intr., schimmeln, sich mit Schimmel überziehen; gew. in Zstz. mit ap- u. sa-.
Avots: ME I, 357
Avots: ME I, 357
knūbēt
knũbêt od. knũbât, den Kopf hängen lassen: [viņš aizsnaudies un knūbā vien Dond.] kuo nu tâ knūbē, vai tev kas kait? Sassm. Hierzu wohl auch das Refl. knūbêtiês "?": vilks duomīgs pie krūma tur knūbējās Lapsa - Kūm. 261. [Zu * knubt, kņubt, knublis (s. dies), li. kniúboti "находиться в состоянiи нагнувшагося", kníaubties "опускать голову".]
Avots: ME II, 250, 251
Avots: ME II, 250, 251
nobūbēt
nùbũbêt, intr., vollständig beschimmeln, beschlagen: piens nuobūbējis Paul. luodziņš ar zaļganiem, nuobūbējušiem stikliem JR. VII, 53.
Avots: ME II, 767
Avots: ME II, 767
noknūbēt
nosūbēt
nosūbēt
nùosūbêt, dunkel, schwarz werden, verrosten Spr., [Laud.]: bruņu daļas pa lieluo ilguotni nuosūbējušas zaļas MWM. VIII, 81. skaidu jumti nuosūbējuši Al. nuosūbējusi ē̦ka Kaudz. piere nuosūbējusi duomās Stari II, 36. [luogu rūtis nuosũbējušas (matt geworden) Jürg.]
Avots: ME II, 862
Avots: ME II, 862
noūbēt
noūbēt
nùoūbêt, [den Glanz od. die Farbe verlieren Bers., alt, matt, mürbe werden Sessw., "nuoskapstēt" Golg., Lös., Selsau, "appelêt" Laud. u. a.]: istabiņa ar nuoūbējušām sienām Saul. nuoūbējuša vara nauda Druva I, 40, [Sessw.]. apkārt nuoūbējis žuogs I, 570. nuoūbējušas ēciņas Saul. ve̦zuma priekšgalā sēdēja putekļiem nuoūbējis jauneklis Dz. Vēstn. [nuo sienām skatās ve̦cas nuoūbējušas sejas Leijerk. II, 114. nuoūbējuši (beschimmelte) trauki, akmeņi Lis. nekrāsuots kuoks, piem., māju jumti ar laiku nuoūb (werden grau) Erlaa. nekrāsuoti kuoka trauki mitrā vietā nuoūb (appe̦l) Druw., Schwanb. u. a.]
Avots: ME II, 880
Avots: ME II, 880
piebūbēt
piesūbēt
sabūbēt
sabũbêt, intr., verschimmeln; verfaulen: sabūbējis kâ piepe Alt-Rahden, Stomersep.
Avots: ME III, 600
Avots: ME III, 600
sasūbēt
saūbēt
strūbēt
‡ strūbêt, eine hölzerne Trompete blasen (nach Prof. P. Schmidt): meita attecēja gar upmali strūbē̦dama VL. aus Alschw. Vgl. strūbe 2.
Avots: EH II, 591
Avots: EH II, 591
sūbēt
sūbēt
trūbēt
trūbêt (unter trũbât): ar mazām taurītēm trūbē̦dami Elberfelds Līksm. gr. (1804) 116.
Avots: EH II, 699
Avots: EH II, 699
ūbēt
ūbēt
ûbêt Aps., Golg., (mit ù 2 ) Saikava, Sessw., schimmeln. Dissimiliert aus būbêt? Vgl. auch sūbêt (abstrahiert etwa aus Komposita wie apsūbēt [wenn urspr. *ap-s-ūbêt] ?).
Avots: ME IV, 403
Avots: ME IV, 403