Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ūbēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ūbēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (29)

aibūbēt

àizbũbêt, anfangen zu schimmeln: traukam vāks aizbūbējis Bauske.

Avots: EH I, 13


aizsūbēt

àizsùbêt 2, [auch àizsũpêt PS.], intr., verrosten, mit Fensterschweiss, mit Schmutz bedeckt werden: aizsūbējušas luogu rūtes A. XV, 1, 406.

Avots: ME I, 53



apbūbēt

apbũbêt: apbūbējumus (baltas puvuma pārsliņas) nuoņe̦m un ieme̦t cūkām Siuxt. ‡ Refl. -tiês (in einer alten Handschrift), = apbũbêt: piens apbūbējies.

Avots: EH I, 75


apbūbēt

apbũbêt, sich mit leichtem Schimmel überziehen, schimmeln, kahmen: piens jau apbūbējis Mag. XIII, 2, 56, Grünh.

Avots: ME I, 78


apsūbēt

apsūbêt, auch apsūpêt n. Wid. (und apšûpêt 2 von der Milch in Kursiten), intr., beschlagen, belaufen, verschimmeln, verrosten (von Fensterscheiben und Metallen): pie apsūbējuša luodziņa stāvēja galdiņš A. XIII, 519. apsūbējuse nauda AP., Nerft. [apsùbêt 2 in Kalzenau, Saussen, Laudohn, apsũbêt in Neuermühlen und Alt-Ottenhof, apsubêt in Doblen, apsũpêt in Ronneburg.]

Avots: ME I, 127


apūbēt

apûbêt, intr., beschlagen, anfaulen: kuoka bluķis mitrumā gulē̦dams apūbējis J. Kaln. kartupeļi apūbējuši J. Kaln. apūbējuši klinšu bluķi Saul. [in Neuermühlen dafür apūpêt].

Avots: ME I, 132


apžūbēt

apžūbêt, intr., beschimmeln: maize jau apžūbējuse Naud., Jan.

Avots: ME I, 139


būbēt

bũbêt [Bächhof, Grünwald], bùbêt 2 [Bers.], - ēju intr., schimmeln, sich mit Schimmel überziehen; gew. in Zstz. mit ap- u. sa-.

Avots: ME I, 357


knūbēt

knũbêt od. knũbât, den Kopf hängen lassen: [viņš aizsnaudies un knūbā vien Dond.] kuo nu tâ knūbē, vai tev kas kait? Sassm. Hierzu wohl auch das Refl. knūbêtiês "?": vilks duomīgs pie krūma tur knūbējās Lapsa - Kūm. 261. [Zu * knubt, kņubt, knublis (s. dies), li. kniúboti "находиться в состоянiи нагнувшагося", kníaubties "опускать голову".]

Avots: ME II, 250, 251


nobūbēt

nùbũbêt, intr., vollständig beschimmeln, beschlagen: piens nuobūbējis Paul. luodziņš ar zaļganiem, nuobūbējušiem stikliem JR. VII, 53.

Avots: ME II, 767



nosūbēt

nùosūbêt: nuosûbējîs ("sūnām apaudzls") šķūnītis Saikava.

Avots: EH II, 93


nosūbēt

nùosūbêt, dunkel, schwarz werden, verrosten Spr., [Laud.]: bruņu daļas pa lieluo ilguotni nuosūbējušas zaļas MWM. VIII, 81. skaidu jumti nuosūbējuši Al. nuosūbējusi ē̦ka Kaudz. piere nuosūbējusi duomās Stari II, 36. [luogu rūtis nuosũbējušas (matt geworden) Jürg.]

Avots: ME II, 862


noūbēt

nùoūbêt: nuoūbējis (bemoost) šķūnītis Saikava.

Avots: EH II, 104


noūbēt

nùoūbêt, [den Glanz od. die Farbe verlieren Bers., alt, matt, mürbe werden Sessw., "nuoskapstēt" Golg., Lös., Selsau, "appelêt" Laud. u. a.]: istabiņa ar nuoūbējušām sienām Saul. nuoūbējuša vara nauda Druva I, 40, [Sessw.]. apkārt nuoūbējis žuogs I, 570. nuoūbējušas ēciņas Saul. ve̦zuma priekšgalā sēdēja putekļiem nuoūbējis jauneklis Dz. Vēstn. [nuo sienām skatās ve̦cas nuoūbējušas sejas Leijerk. II, 114. nuoūbējuši (beschimmelte) trauki, akmeņi Lis. nekrāsuots kuoks, piem., māju jumti ar laiku nuoūb (werden grau) Erlaa. nekrāsuoti kuoka trauki mitrā vietā nuoūb (appe̦l) Druw., Schwanb. u. a.]

Avots: ME II, 880


piebūbēt

pìebũbêt, anlaufen (vom Wein). Part. piebūbējis, mufflig.

Avots: ME III, 240


piesūbēt

pìesūbêt, unsauber werden: guovīm siles pìesūbējušas, t. i. pilnas netīrumu Druw.

Avots: ME III, 299


sabūbēt

sabũbêt, intr., verschimmeln; verfaulen: sabūbējis kâ piepe Alt-Rahden, Stomersep.

Avots: ME III, 600


sasūbēt

sasūbêt, intr., dunkel, schwarz werden, verrosten Spr.

Avots: ME III, 751


saūbēt

sa-ûbêt, verschimmeln, sich mit Schmutz bedecken Golg.

Avots: ME III, 778


strūbēt

strūbêt, eine hölzerne Trompete blasen (nach Prof. P. Schmidt): meita attecēja gar upmali strūbē̦dama VL. aus Alschw. Vgl. strūbe 2.

Avots: EH II, 591


sūbēt

sûbêt: auch (mit ũ ) AP., N.-Peb., (mit ù 2 ) Fehteln, Lasd.

Avots: EH II, 606


sūbēt

sûbêt Bers., Golg., Gr. - Buschhof, Saikava, sũbêt Jürg., sùbêt 2 Kl., -u od. -ẽju, -ẽju, verrosten, sich beschlagen, oxydieren, dunkel, matt werden Spr.: dzīvsudrabs gaisā nesūbē Ķīmija 74. luogu rūtis sûb Vīt. Für sūpêt nach dem Reimwort būbêt oder ūbêt?

Avots: ME III, 1129


trūbēt

trūbêt (unter trũbât): ar mazām taurītēm trūbē̦dami Elberfelds Līksm. gr. (1804) 116.

Avots: EH II, 699


ūbēt

ûbêt: "oxydieren" (mit ù 2 ) Marzen (prs. ūbēju), (mit ũ) Siuxt.

Avots: EH II, 740


ūbēt

ûbêt Aps., Golg., (mit ù 2 ) Saikava, Sessw., schimmeln. Dissimiliert aus būbêt? Vgl. auch sūbêt (abstrahiert etwa aus Komposita wie apsūbēt [wenn urspr. *ap-s-ūbêt] ?).

Avots: ME IV, 403


uzsūbēt

uzsūbêt, oxydierend sich bilden auf: uz vaŗa naudas uzsūbējis zaļš sūbējums Lubn.

Avots: ME IV, 386


žūbēt

‡ *žūbêt, zu erschliessen aus apžūbêt.

Avots: EH II, 822