Paplašinātā meklēšana

‡ àizbũbêt, anfangen zu schimmeln: traukam vāks aizbūbējis Bauske.

Avots: EH I, 13

àizsùbêt ^2, [auch àizsũpêt PS.], intr., verrosten, mit Fensterschweiss, mit Schmutz bedeckt werden: aizsūbējušas luogu rūtes A. XV, 1, 406.

Avots: ME I, 53

‡ àizūbêt Wessen, = àizsūbêt.

Avots: EH I, 60

apbũbêt: apbūbējumus (baltas puvuma pārsliņas) nuoņe̦m un ieme̦t cūkām Siuxt. ‡ Refl. -tiês (in einer alten Handschrift), = apbũbêt: piens apbūbējies.

Avots: EH I, 75

apbũbêt, sich mit leichtem Schimmel überziehen, schimmeln, kahmen: piens jau apbūbējis Mag. XIII, 2, 56, Grünh.

Avots: ME I, 78

apsūbêt, auch apsūpêt n. Wid. (und apšûpêt ² von der Milch in Kursiten), intr., beschlagen, belaufen, verschimmeln, verrosten (von Fensterscheiben und Metallen): pie apsūbējuša luodziņa stāvēja galdiņš A. XIII, 519. apsūbējuse nauda AP., Nerft. [apsùbêt ² in Kalzenau, Saussen, Laudohn, apsũbêt in Neuermühlen und Alt-Ottenhof, apsubêt in Doblen, apsũpêt in Ronneburg.]

Avots: ME I, 127

apûbêt, intr., beschlagen, anfaulen: kuoka bluķis mitrumā gulē̦dams apūbējis J. Kaln. kartupeļi apūbējuši J. Kaln. apūbējuši klinšu bluķi Saul. [in Neuermühlen dafür apūpêt].

Avots: ME I, 132

apžūbêt, intr., beschimmeln: maize jau apžūbējuse Naud., Jan.

Avots: ME I, 139

bũbêt [Bächhof, Grünwald], bùbêt ² [Bers.], - ēju intr., schimmeln, sich mit Schimmel überziehen; gew. in Zstz. mit ap- u. sa-.

Avots: ME I, 357

knũbêt od. knũbât, den Kopf hängen lassen: [viņš aizsnaudies un knūbā vien Dond.] kuo nu tâ knūbē, vai tev kas kait? Sassm. Hierzu wohl auch das Refl. knūbêtiês "?": vilks duomīgs pie krūma tur knūbējās Lapsa - Kūm. 261. [Zu * knubt, kņubt, knublis (s. dies), li. kniúboti "находиться в состоянiи нагнувшагося", kníaubties "опускать голову".]

Avots: ME II, 250, 251

nùbũbêt, intr., vollständig beschimmeln, beschlagen: piens nuobūbējis Paul. luodziņš ar zaļganiem, nuobūbējušiem stikliem JR. VII, 53.

Avots: ME II, 767

nùoknũbêt, s. nùoknubt.

Avots: ME II, 800

nùosūbêt: nuosûbējîs ("sūnām apaudzls") šķūnītis Saikava.

Avots: EH II, 93

nùosūbêt, dunkel, schwarz werden, verrosten Spr., [Laud.]: bruņu daļas pa lieluo ilguotni nuosūbējušas zaļas MWM. VIII, 81. skaidu jumti nuosūbējuši Al. nuosūbējusi ē̦ka Kaudz. piere nuosūbējusi duomās Stari II, 36. [luogu rūtis nuosũbējušas (matt geworden) Jürg.]

Avots: ME II, 862

nùoūbêt: nuoūbējis (bemoost) šķūnītis Saikava.

Avots: EH II, 104

nùoūbêt, [den Glanz od. die Farbe verlieren Bers., alt, matt, mürbe werden Sessw., "nuoskapstēt" Golg., Lös., Selsau, "appelêt" Laud. u. a.]: istabiņa ar nuoūbējušām sienām Saul. nuoūbējuša vara nauda Druva I, 40, [Sessw.]. apkārt nuoūbējis žuogs I, 570. nuoūbējušas ēciņas Saul. ve̦zuma priekšgalā sēdēja putekļiem nuoūbējis jauneklis Dz. Vēstn. [nuo sienām skatās ve̦cas nuoūbējušas sejas Leijerk. II, 114. nuoūbējuši (beschimmelte) trauki, akmeņi Lis. nekrāsuots kuoks, piem., māju jumti ar laiku nuoūb (werden grau) Erlaa. nekrāsuoti kuoka trauki mitrā vietā nuoūb (appe̦l) Druw., Schwanb. u. a.]

Avots: ME II, 880

pìebũbêt, anlaufen (vom Wein). Part. piebūbējis, mufflig.

Avots: ME III, 240

pìesūbêt, unsauber werden: guovīm siles pìesūbējušas, t. i. pilnas netīrumu Druw.

Avots: ME III, 299

sabũbêt, intr., verschimmeln; verfaulen: sabūbējis kâ piepe Alt-Rahden, Stomersep.

Avots: ME III, 600

sasūbêt, intr., dunkel, schwarz werden, verrosten Spr.

Avots: ME III, 751

sa-ûbêt, verschimmeln, sich mit Schmutz bedecken Golg.

Avots: ME III, 778

‡ strūbêt, eine hölzerne Trompete blasen (nach Prof. P. Schmidt): meita attecēja gar upmali strūbē̦dama VL. aus Alschw. Vgl. strūbe 2.

Avots: EH II, 591

sûbêt: auch (mit ũ ) AP., N.-Peb., (mit ù ² ) Fehteln, Lasd.

Avots: EH II, 606

sûbêt Bers., Golg., Gr. - Buschhof, Saikava, sũbêt Jürg., sùbêt ² Kl., -u od. -ẽju, -ẽju, verrosten, sich beschlagen, oxydieren, dunkel, matt werden Spr.: dzīvsudrabs gaisā nesūbē Ķīmija 74. luogu rūtis sûb Vīt. Für sūpêt nach dem Reimwort būbêt oder ūbêt?

Avots: ME III, 1129

trūbêt (unter trũbât): ar mazām taurītēm trūbē̦dami Elberfelds Līksm. gr. (1804) 116.

Avots: EH II, 699

ûbêt: "oxydieren" (mit ù ² ) Marzen (prs. ūbēju), (mit ũ) Siuxt.

Avots: EH II, 740

ûbêt Aps., Golg., (mit ù ² ) Saikava, Sessw., schimmeln. Dissimiliert aus būbêt? Vgl. auch sūbêt (abstrahiert etwa aus Komposita wie apsūbēt [wenn urspr. *ap-s-ūbêt] ?).

Avots: ME IV, 403

uzsūbêt, oxydierend sich bilden auf: uz vaŗa naudas uzsūbējis zaļš sūbējums Lubn.

Avots: ME IV, 386

‡ *žūbêt, zu erschliessen aus apžūbêt.

Avots: EH II, 822