kūkņāties
kūkņâtiês, -ãjuôs, sich bemühen aufzustehen: pāršautais suns laizīja savas asinis ; viņš kūkņājās uzcelties, bet nevarēja B. Vēstn. ; [kũkņâtiês N. - Peb. "saumselig sein, trödeln".] Zu kukņâtiês.
Avots: ME II, 333
Avots: ME II, 333
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ūkņāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ūkņāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
rūkņāties
rùkņâtiês 2, -ãjuôs, vor sich hin brummen, sich ärgern Mar. n. RKr. XV, 133: viņš rūkņājas vien, laikam nav labā prātā. Zu rùkt.
Avots: ME III, 569
Avots: ME III, 569
ūkņāt
ūkņât, -ãju, ausforschen Oppek. n. U.; (mit einem Knüttel od. mit der Schnauze) suchen (mit û 2 ) Bauske, (mit ù 2 )Schwanb. ūksme Wessen, der Ort, wo etwas versteckt ist, das Versteck. Etwa zu li. ùnksna "Schatten" resp. ūksmė˜ "ein schattiger Ort" bei Jaunis Pon. gov. II, 277
Avots: ME IV, 407
Avots: ME IV, 407
uzūkņāt
Šķirkļa skaidrojumā (1)
kūksnīties
kùksnîtiês 2 [auch Bers.], -uôs, -ĩjuôs, sich zu erheben suchen: bē̦rns samieguojies kūksnījās nuo gultas piecelties Druw., Lub. Vgl. kūsnīties und kūkņāties.
Avots: ME II, 333
Avots: ME II, 333