aizblūkšķēt
‡ àizblūkšķêt, lärmend hingehen, fortgehen: viņš ar saviem lielajiem zābakiem steidzīgi aizblūkšķēja AP.
Avots: EH I, 10
Avots: EH I, 10
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ūkšķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ūkšķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)
aizbūkšķēties
‡ àizbũkš(ķ)êtiês, dumpf erschallen: tumšā istabā kas aizbūkšejās (aizbākšķējās Kl.) C.
Avots: EH I, 13
Avots: EH I, 13
atūkšķēt
atûkšķêt 2 , (atũkšķêt Smilt.), atûkstêt 2 , atûkšêt 2 , intr., entgegenjodeln, auf einen Ruf antworten Dond.
Avots: ME I, 206
Avots: ME I, 206
blūkšķēt
brūkšķēt
brũkšķêt, [C.], brũkšêt [PS., Ruj.], BW. 25279,1, intr., knistern: ruokas mazgājuot un beržuot brūkšķ Serb.
Kļūdu labojums:
25279,1 = 25279 var.
Avots: ME I, 341
Kļūdu labojums:
25279,1 = 25279 var.
Avots: ME I, 341
būkšķēt
bũkšķêt, bũkšêt, bũkstêt Sassm., - u, - ēju, intr., dumpf schallen, dröhnen: ja bij rudzi (klētī), tad švīkstēja, ja pe̦lavas, tad būksēja Ltd. 1488. nuo krita me̦lns kaķis būkšē̦dams BW. 21477,. smiltis būkšē̦damas krita kapā. kalējam sirds le̦c, būkš vien Dok. A. tâ situšies pa tumsu kuokuos, - kad būkš vien! Rīg. Av. cē̦rt duobē, ka būkšķ vien! Druv. Refl. - tiês, stark dröhnen, schallen: klaudzējās, būkšējās siev(a) ar tīni pakaļā BW. 21083. [Vgl. Berneker Wrtb. I, 99.]
Kļūdu labojums:
21477 = 20722,1
Avots: ME I, 358
Kļūdu labojums:
21477 = 20722,1
Avots: ME I, 358
nobūkšķēt
noplūkšķēt
nùoplũkšķêt, nùoplũkšêt, einen dumpfen Schall von sich geben: svārki vien nuoplūkšķēja kâ vējdzirnavu zēģeles vējā Austr. viņa iesvieda grāmatu, ka nuoplūkšķēja vien Kaudz. nuoplūkšķ korķi, kurus izve̦lk nuo pudelēm A. XVII, 315.
Avots: ME II, 832
Avots: ME II, 832