Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ūkšķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ūkšķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)

aizblūkšķēt

‡ àizblūkšķêt, lärmend hingehen, fortgehen: viņš ar saviem lielajiem zābakiem steidzīgi aizblūkšķēja AP.

Avots: EH I, 10

aizblūkšķēties

‡ àizblūšķêtiês, anfangen (für eine kurze Zeit) zu lärmen, eine ganz kurze Zeitlang lärmen: tikkuo aizblūšķējās, zaķis aizskrēja Schwanb. laivas galā kas aizblūškējās, līdaka pruojām Lubn., Saikava.

Avots: EH I, 10

aizbūkšķēt

‡ àizbūšķêt, ein dumpfes Geräusch hervorbringend fort-, hinlaufen: stirna ātri pa krūmiem aizbūšķēja Saikava. Refl. -tiês, dumpf erschallen: istabā kas aizbūšķējās Golg. aizbūšķējās 2 , kad maiss nuokrita nuo pirtsaugšas Saikava.

Avots: EH I, 13

aizbūkšķēties

‡ àizbũkš(ķ)êtiês, dumpf erschallen: tumšā istabā kas aizbūkšejās (aizbākšķējās Kl.) C.

Avots: EH I, 13

atūkšķēt

atûkšķêt 2 , (atũkšķêt Smilt.), atûkstêt 2 , atûkšêt 2 , intr., entgegenjodeln, auf einen Ruf antworten Dond.

Avots: ME I, 206

blūkšķēt

blūkšķēt, -u, -ēju, intr., klappern, lärmen: zābaki vien blūkšķ.

Avots: ME I, 319

brūkšķēt

brũkšķêt, [C.], brũkšêt [PS., Ruj.], BW. 25279,1, intr., knistern: ruokas mazgājuot un beržuot brūkšķ Serb.

Kļūdu labojums:
25279,1 = 25279 var.

Avots: ME I, 341

būkšķēt

bũkšķêt, bũkšêt, bũkstêt Sassm., - u, - ēju, intr., dumpf schallen, dröhnen: ja bij rudzi (klētī), tad švīkstēja, ja pe̦lavas, tad būksēja Ltd. 1488. nuo krita me̦lns kaķis būkšē̦dams BW. 21477,. smiltis būkšē̦damas krita kapā. kalējam sirds le̦c, būkš vien Dok. A. tâ situšies pa tumsu kuokuos, - kad būkš vien! Rīg. Av. cē̦rt duobē, ka būkšķ vien! Druv. Refl. - tiês, stark dröhnen, schallen: klaudzējās, būkšējās siev(a) ar tīni pakaļā BW. 21083. [Vgl. Berneker Wrtb. I, 99.]

Kļūdu labojums:
21477 = 20722,1

Avots: ME I, 358

noplūkšķēt

nùoplũkšķêt, nùoplũkšêt, einen dumpfen Schall von sich geben: svārki vien nuoplūkšķēja kâ vējdzirnavu zēģeles vējā Austr. viņa iesvieda grāmatu, ka nuoplūkšķēja vien Kaudz. nuoplūkšķ korķi, kurus izve̦lk nuo pudelēm A. XVII, 315.

Avots: ME II, 832

nopūkšķēt

nùopũkšķêt, nùopūkšêt BW. 25853, 4, intr., einen dumpfen Schall von sich geben: kas tur tik klusi dārzā nuopūkšķēja? Druva I, 1508. cepeškrāsnī kaut kas nuopūkšķēja Zalkt.

Avots: ME II, 835

rūkšķēt

‡ rūkšķêt Spr., rūkšķinât ders., grunzen.

Avots: EH II, 388

satūkšķēt

‡ satūkšķêt, = satūcît: taukus satūkškē viešņavās N.-Peb.

Avots: EH XVI, 458

tūkšķēt

I tūkšķêt,

1) = taukšêt, (Erbsen auf der Pfanne) rösten Meselau; "(Hanf im Morser) zerkleinem" Peddeln (mit û ), N.- Peb.;

2) -u, -ẽju, vom Geräusch, welches beim Verbrennen nassen Holzes entsteht
U., (mit ũ ) Bauske;

3) schnarchen
Hug. n. U.

Avots: ME IV, 279

ūkšķēt

ūkšķêt,

1) s. ūkšêt;

2) girren; lallen
LKVv.

Avots: ME IV, 408

uzpūkšķēt

uzpūkšķêt, weich werdend sich heben (perfektiv): maize uzpūkšķējuse Grünh.

Avots: ME IV, 369