Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ūkšķināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ūkšķināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

aizbūkšķināt

‡ àizbūkšķinât, zu schnarren veranlassen (perfektiv): a. būkšķi Wandsen.

Avots: EH I, 13

blūkšķināt

blūkšķināt, blūkšinât, fact., lärmen, mit der purga die Fische treibend Lärm hervorbringen Caunītis; gerauschvoll schlagen: (kre̦klus) ap pakšķiem blūkšķināju (Var. apdauzīju, paplītēju) BW. 23045, 3 var.

Avots: ME I, 319

brūkšķināt

brūkšķinât (unter brukšķinât),

1): kas mežā brūkšķināja? Warkl.

Avots: EH I, 246

būkšķināt

bũkšķinât, bũkšinât, caus., Lärm machen, lärmen, einen dumpfen Schall verursachen, klopfen: zemīti būkšķināšu BW. 24022, Edei sirds būkšķināja Sudr. E. In Druw.: einen dumpfen Lärm verursachen in einem geschlossenen Raume: saimnieks būkšķina kūtī. Refl. - tiês, dumpf tönen, lärmen: Miķelis būkšķinājās pa uotru istabu MWM. VII, 846.

Avots: ME I, 358

pabūkšķināt

‡ pabũkškinât AP., C., Schwitten, (mit ù 2 ) Alswig, Meselau, Saikava, Sessw:, = ‡ pabũkšinât: p. ar kūju.

Avots: EH II, 123

pašmūkšķināt

pašmūkšķinât (unter pašmukstinât): pievilkdams gruožus, ar muti pašmūkšķinādams Daugava 1933, S. 193.

Avots: EH II, 180

plūkšķināt

plūkšķinât,

1) dumpfe, schwachknaliende Schüsse abgeben:
mednieki plūkšķināja visu dienu, bet atgriezās tukšām suomām Jürg.;

2) schwirren (mit den Flügeln)
Bers.: Kārlis skatījās žagatu barā, kas pa birzi plūkšķināja un terkšķē̦damas aizlaidās pruojām Blaum.;

3) mit den Lippen schmatzen
Vank.

Avots: ME III, 361

ūkšķināt

ūkšķinât,

2): atgādināt eža īsuo, asuo ūkšķināšanu Delle Neg. nieks 176.

Avots: EH II, 741

ūkšķināt

ūkšķinât,

1) s. ūkšêt 1;

2) s. ūkšêt 2;

3) schnarren
(wie ein ūkšis I I) Schibbenhof (mit û 2);

4) girren (von Tauben)
Wain. (mit û 2 ).

Avots: ME IV, 408

uzsmūkšķināt

‡ uzsmūkšķinât, schnalzen (perf.): vecītis uzsmūkšķināja tâ skumji un gaŗi Purapuķe Spieķis un divi suņi 70.

Avots: EH II, 734

Šķirkļa skaidrojumā (1)

brukšķināt

brukšķinât, brukšinât, brūkškinât,

1) knistern, krachen, dröhnen amchen:
tur tev liks pupas malt, var̀a dzirnus brūkšķināt (Var.: rībināt) BW. 2626. ūdri, be̦bri Daugavā le̦du vien brukškināja 3445 (Var.: brikšķināja);

2) intr., knistern, krachen, drönen:
es klausuos, es klausuos, kas mežā brukšināja 9672. [Vgl. li. brukščióti "хрустѣть".]

Avots: ME I, 339