Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ūkšināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ūkšināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
brūkšināt
‡
brūkšinât,
= brukšķinât 1 (?): naktī ne̦zkas sāka b. un ēst, ka šļakst vien Pas. IV, 207 (aus Nīcgale).Avots: EH I,
246
būkšināt
bũkšinât (unter bū~kšķinât), Refl. -tiês: sāk būkšināties (klopfen) Pas. IV 251.Avots: EH I,
257
ieūkšināties
ìeūkšinâtiês,
[ìeūķinâtiês Mar.,
ìeûkšņâtiês 2 Stenden
"īsi iekauktes" Bers.]:
citi atkal tâ˙pat ieūkšinājās R. Av.
[zaķim pē̦das dze̦nuot suns ieūkšinājās Bers. Auch
ieûkšêtiês 2 : mātes iekliedzās un ieūkšējās Janš. Čāp. 54.]
Avots: ME II,
85
pablūkšināt
pablūkšinât,
Lärm im Wasser machen: pablūkšinu drusku ar že̦bē̦rklu Jauns.Avots: ME III,
9
pabūkšināt
‡
pabũkšinât Kegeln, laut anklopfen.Avots: EH II,
123
sabūkšināt
‡
sabūkšinât "?": viņš sabūkšināja uz grīdas savus velteņa zābakus A. Upītis Ģertr. 357.Avots: EH II,
399
šmūkšināt
šmūkš(ķ)inât,
s. šmūkstinât.Avots: ME IV,
87
ūkšināt
ūkšinât:
= ûkšêt 2 (mit û 2 ) Frauenb.Avots: EH II,
741
ūkšināt
ūkšinât,
1) s.
ūkšêt;2) mit einem ūkšis I 1
schnarrende Laute bewirken Wenden.
Avots: ME IV,
408 Šķirkļa skaidrojumā (1)
ūkšēt
ûkšêt 2 Līn.,
-u oder
-ẽju, -ẽju,1) ūkšêt U.,
ūkšinât Wid.,
ūkšuôt U.,
ûkšuôt 2 Wandsen,
ûkšuot 2 Dond.,
ûkšāt 2 Stenden,
ūkšķêt, ũkšķinât Wirgen,
(ū-ū) rufen, schreien, jodeln, jem. zurufen, sich gegenseitig zurufen (von Hirten gesagt) U.;
jauchzen (namentlich von kleinen Kindern gesagt U., Brasche) V.;
ûkšêt 2 Nogallen,
ûkšinât 2 Dond., Wandsen,
ûkšķinât 2 Nogallen,
Hirten nach Hause rufen: dzirdēja saucam, ûkšam2, aurējam Janš. Līgava I, 297.
dzirdēja . . . sieviešus priecīgi kliedzam un ūkšējam Čāp. 55.
izdzirda mežu ūkšam Mežv. ļ. I, 190.
māte mani sauc, ūkš un meklē Bandavā II, 150.
ūkšināt ganus mājā Dond., Wandsen.
bļauj luopi, un ganiņi ūkšuo Dünsb. Par. 33.
ļaudis ūkšuoja, gavilēja Druva II, 209.
pļavas ūkšuoja . . . pļāvēji Dz. V.
zaķis ūkšuo Lapsa-Kūm. 8.
(zaķu) tēviņš ūkš mātītes kuopā Janš. Dzimtene V, 167.
krupis ūkšķ MWM. XI, 261.
apuogs . . . ūkšķināja Plūd. LR. IV, 66.
ūkšuoja ragi, pīkstēja klarnete Skuju Fridis;
2) ûkšêt Schwanb.,
ùkšêt 2 KatrE.,
ūkšķinât Nötk. (mit
ũ), Sonnaxt (mit
ù 2), Alswig,
ūkš(ķ)inât N.-Peb.,
grunzen: cūkas, sivē̦ni ūkš N.-Peb.
ezis ūkšķina Sonnaxt;
3) seufzen U. Refl.
ûkšuoties 2 Dond.,
einander zurufen: gani skaļuos rītuos, kad labi atbalss skan, krietni ūkšuojas Dond. - Subst.
ūkšêšana, ūkšuôšana, ūkšinâšana, ūkšķinâšana LP. III, 103,
das Zurufen, Schreien, Jauchzen: atskanēja sieviešu kliegšana un vīriešu ûkšuošana 2 Janš. Dzimtene V, 164.
svē̦tku viesu ūkšuošana, klaigāšana Dzimtene
2 I, 154;
ūkšê̦tãjs, ūkšķê̦tãjs Dr.,
ūkš(ķ)inâtãjs, ūkšuôtãjs, wer ruft, schreit, jauchzt, zuruft; der Jodler Dr.:
ja ir labs pretim ūkšuotājs Dond.
Bezzenberger BB. XXI, 304 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 187 vergleichen damit le. auka "Sturmwind", serb. ȕka "Geschrei", got. auhjōn "lärmen" u. a.; vgl. auch ūkuoņa und li. (bei Miežinis) uksis oder uksimas "aurēšana".Avots: ME IV,
407,
408