uzkūlinâtiês,
1) mit Mühe hinaufgelangen (uzkūļinātiês) Bers., Erlaa, Schujen,
hinaufsteigen Grosdohn,(
uzkùļinâtiês 2 ) Kalzenau,
(mit Mühe) hinaufklettern, -kriechen, -klimmen (uzkūļinâtiês) Meiran, (mit
ù 2 ) Lubn.:
viņš nevar uzkūlināties kalnā Grosdohn.
kurš uzkūļinājies uz ligzdas malas, tas aizspurkš pruojām Kaudz. Vecpiebalga 80;
2) sich vorbereiten (perfektiv),
sich fertig machen: uzkūlinies ātrāk, lai var tikt uz baznīcu! Ekau.
Avots: ME IV,
348