ūznīca
ūznīca,
1) der Gurt
Wid.;
2) die Gürtel-, Taillenstelle
Wid., Vīt., (mit ũ ) C.: tev ūzas nuošļukušas uz gurnu galiem; sarauj viņas kārtigi līdz ūznīcai! Vīt. pļavas, kur zâle līdz ūznīcai Kaudz. M. 239. cilvē̦ks stidzis vai līdz ūznīcai iekšā (sc.: purvā) Upīte Medn. laiki;
3) der Hintere:
dabūsi pa ūznīcu! Bers.;
4) die Hosen, besonders der um den Hinteren befindliche Teil der Hosen
N.-Peb.: bē̦rns pietaisa ūznīcu.
Avots: ME IV, 411
1) der Gurt
Wid.;
2) die Gürtel-, Taillenstelle
Wid., Vīt., (mit ũ ) C.: tev ūzas nuošļukušas uz gurnu galiem; sarauj viņas kārtigi līdz ūznīcai! Vīt. pļavas, kur zâle līdz ūznīcai Kaudz. M. 239. cilvē̦ks stidzis vai līdz ūznīcai iekšā (sc.: purvā) Upīte Medn. laiki;
3) der Hintere:
dabūsi pa ūznīcu! Bers.;
4) die Hosen, besonders der um den Hinteren befindliche Teil der Hosen
N.-Peb.: bē̦rns pietaisa ūznīcu.
Avots: ME IV, 411