Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'žāklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'žāklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
žāklis
II žâklis Adl., C., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Kalz., KatrE., Lis., (mit ã 2 ) AP., wer albert, tollt, umherklattert Schujen, ein Ausgelassener ("kas pats nesapruot, kuo dara dauzīdamies") Bewershof, Druw.: žaustās kâ žāklis pa galdiem un krē̦sliem Lis.; "uz meitām kārs cilvē̦ks" (mit â 2 ) AP. Vgl. šāklis 3 und zāklis III.
Avots: ME IV, 795, 796
Avots: ME IV, 795, 796
žākliski
žâkliski, Adv.,
1) so, dass beim Gegeneinanderstemmen von 2 zweizinkigen Gabeln (Holzstangen, Ästen) die eine Zinke einer Gabelung zwischen die Zinken der andern Gabelung great
Kalz.: salika ruokas... kuopā, pirkstus starp pirkstiem žākliski samaukdams Kaudz. Izjurieši 114;
2) rittlings
Druw., (mit â ) Ramelshof, Sessw., (mit â 2 ) Luttr., Stenden: viņš sēd krē̦slā žâkliski Sermus, Sessw.
Avots: ME IV, 796
1) so, dass beim Gegeneinanderstemmen von 2 zweizinkigen Gabeln (Holzstangen, Ästen) die eine Zinke einer Gabelung zwischen die Zinken der andern Gabelung great
Kalz.: salika ruokas... kuopā, pirkstus starp pirkstiem žākliski samaukdams Kaudz. Izjurieši 114;
2) rittlings
Druw., (mit â ) Ramelshof, Sessw., (mit â 2 ) Luttr., Stenden: viņš sēd krē̦slā žâkliski Sermus, Sessw.
Avots: ME IV, 796
Šķirkļa skaidrojumā (4)
apžākļi
apžâkļi Druw., apžāklis Dr., apžâkliski C., apžâksnis, rittlings: viens zē̦ns uotram sēž apžāksni mugurā AP.
Avots: ME I, 138
Avots: ME I, 138
šāklis
šāklis,
1) der Winkel (die Gabelungj zwischen Ästen oder Beinen
(kājstarpis) Schibbenhof ("häufiger mit ž-"): dakšu šâklis 2 ; putniņš ietaisījis lizdu kuoka šāklī;
2) gegabeltes Holz
(šâklis 2 Bauske) an der Hinterachse, Wagenhals U.;
3) ein alberner Mensch
U. Aus žāklis mit dem š- von šakums?
Avots: ME IV, 12
1) der Winkel (die Gabelungj zwischen Ästen oder Beinen
(kājstarpis) Schibbenhof ("häufiger mit ž-"): dakšu šâklis 2 ; putniņš ietaisījis lizdu kuoka šāklī;
2) gegabeltes Holz
(šâklis 2 Bauske) an der Hinterachse, Wagenhals U.;
3) ein alberner Mensch
U. Aus žāklis mit dem š- von šakums?
Avots: ME IV, 12
uzpeteniski
uzpeteniski, Adv.,
1) = apžākliski N. Peb.: meitietis uz sē̦tas uzpeteniski;
2) ungleich
(nevienādi) Ruj.: dzija savē̦rpta uzpeteniski (vietām re̦snāka, vietām tievāka).
Avots: ME IV, 364
1) = apžākliski N. Peb.: meitietis uz sē̦tas uzpeteniski;
2) ungleich
(nevienādi) Ruj.: dzija savē̦rpta uzpeteniski (vietām re̦snāka, vietām tievāka).
Avots: ME IV, 364
žākle
I žākle,
1) žâkle C., Erlaa, Gotthardsberg, Gr. - Buschh., Kalz., KatrE., Lennew., Lindenhof, Lubn., Prl., Raiskum, Serben, Sermus, Uogre, žâkle 2 AP., Arrasch, Iw., Jürg., žãkle Katzd., žākle Ar., Memelshof, žākles Linden (in Kurl.), Erlaa, žâklis Bers., žâklis 2 Ahs., Frauenb., Līn., Luttr., Schibbenhof, Schrunden, Stenden, žāklis Drosth., Siuxt, die Gabelung eines Baumes, die Stelle, wo der sich nach oben richtende Ast mit dem Baumstamm einen spitzen Winkel bildet; "žuburs" Erlaa; die Gabelung an einem (hölzernen) Gerät (z. B. am Harkenstiel [žâklis 2] Frauenb.); der Wagenhals Ahs.; ein ästiges, gegabeltes Hölzchen (als Stütze gebraucht) KatrE. (žâkle), Siuxt (žâklis 2), Gr. - Buschh. (žākle): kuokam, kam žāklis galā LP. V, 29. uozuols... izdalās divi žākļuos Lancmanis. uozuola duobumā, kuŗa... augšgals atradies žāklī starp diviem re̦snākajiem žubuŗiem Janš. Mežv. ļ. I, 384. vāvere taisa ligzdu... zaru žāklē Vidiņš Par zīd. kust. 56. nuo lemesnīcas žākles Etn. II, 113. dūcis, uzdzīts uz lemesnīcu bez žākļa A. v. J. 1893, S. 231. ratu žāklis salūzis Ahs. - žākļa arkls, eine Art hölzerener Pflug Frauenb.;
2) žâkle C., Erlaa, Gotthardsberg, Gr. - Buschh., KatrE., Lindenhof, Luhde, Prl., Raiskum, Serben, Sermus, Uogre, žâkle 2 AP., Arrasch, Jürg., žākle Druw., Memelshof, Plm., Schujen, Sessw., žâklis Bers., žâklis 2 Frauenb., Luttr., Schrunden, Stenden, die Gabelung der Beine (in Luhde u. a. nur von Frauen):
augšpus priekškāju žākles (von einem Pferde) Etn. IV, 119;
3) žâkle 2 Alschw., Plur. žâkles Serbigal, die Stelle, wo 2 oder mehrere Flüsse zusammenfliessen;
4) die Enge eines Grabens, eines Flusses
Erlaa n. U.; das Stück Land zwischen zwei sich in spitzem Winkel kreuzenden Wegen Plm.: žākle nuo krustcelēm starp abiem lielceļiem ir auglīga zeme Plm. n. RKr. XVII, 87;
5) der Blattwinkel
Kreuzb., (Demin. žāklīte) Dr.: pumpuri bē̦rzam ieperinās ve̦cuo lapiņu žāklītēs Konv. 1 212;
6) "das Innere der Kehle eines kleinen Vogels"
Kreuzb.;
7) žāklītes, žāklīši, kleine, eben ausgebrütete Vögel in der Libauer Gegend.
Nebst žākslis, žākstīties I, žāksts I, žāva I u. a. zu li. -žióti "(den Mund) aufsperren", žiógauti "gähnen", žiópčioti "fortgesetzt den Mund öffnen", žiotìs "eine tiefe Kluft" u. a., lat. hiāre "gähnen, klaffen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 548 f., Trautmann Wrtb. 368).
Avots: ME IV, 795
1) žâkle C., Erlaa, Gotthardsberg, Gr. - Buschh., Kalz., KatrE., Lennew., Lindenhof, Lubn., Prl., Raiskum, Serben, Sermus, Uogre, žâkle 2 AP., Arrasch, Iw., Jürg., žãkle Katzd., žākle Ar., Memelshof, žākles Linden (in Kurl.), Erlaa, žâklis Bers., žâklis 2 Ahs., Frauenb., Līn., Luttr., Schibbenhof, Schrunden, Stenden, žāklis Drosth., Siuxt, die Gabelung eines Baumes, die Stelle, wo der sich nach oben richtende Ast mit dem Baumstamm einen spitzen Winkel bildet; "žuburs" Erlaa; die Gabelung an einem (hölzernen) Gerät (z. B. am Harkenstiel [žâklis 2] Frauenb.); der Wagenhals Ahs.; ein ästiges, gegabeltes Hölzchen (als Stütze gebraucht) KatrE. (žâkle), Siuxt (žâklis 2), Gr. - Buschh. (žākle): kuokam, kam žāklis galā LP. V, 29. uozuols... izdalās divi žākļuos Lancmanis. uozuola duobumā, kuŗa... augšgals atradies žāklī starp diviem re̦snākajiem žubuŗiem Janš. Mežv. ļ. I, 384. vāvere taisa ligzdu... zaru žāklē Vidiņš Par zīd. kust. 56. nuo lemesnīcas žākles Etn. II, 113. dūcis, uzdzīts uz lemesnīcu bez žākļa A. v. J. 1893, S. 231. ratu žāklis salūzis Ahs. - žākļa arkls, eine Art hölzerener Pflug Frauenb.;
2) žâkle C., Erlaa, Gotthardsberg, Gr. - Buschh., KatrE., Lindenhof, Luhde, Prl., Raiskum, Serben, Sermus, Uogre, žâkle 2 AP., Arrasch, Jürg., žākle Druw., Memelshof, Plm., Schujen, Sessw., žâklis Bers., žâklis 2 Frauenb., Luttr., Schrunden, Stenden, die Gabelung der Beine (in Luhde u. a. nur von Frauen):
augšpus priekškāju žākles (von einem Pferde) Etn. IV, 119;
3) žâkle 2 Alschw., Plur. žâkles Serbigal, die Stelle, wo 2 oder mehrere Flüsse zusammenfliessen;
4) die Enge eines Grabens, eines Flusses
Erlaa n. U.; das Stück Land zwischen zwei sich in spitzem Winkel kreuzenden Wegen Plm.: žākle nuo krustcelēm starp abiem lielceļiem ir auglīga zeme Plm. n. RKr. XVII, 87;
5) der Blattwinkel
Kreuzb., (Demin. žāklīte) Dr.: pumpuri bē̦rzam ieperinās ve̦cuo lapiņu žāklītēs Konv. 1 212;
6) "das Innere der Kehle eines kleinen Vogels"
Kreuzb.;
7) žāklītes, žāklīši, kleine, eben ausgebrütete Vögel in der Libauer Gegend.
Nebst žākslis, žākstīties I, žāksts I, žāva I u. a. zu li. -žióti "(den Mund) aufsperren", žiógauti "gähnen", žiópčioti "fortgesetzt den Mund öffnen", žiotìs "eine tiefe Kluft" u. a., lat. hiāre "gähnen, klaffen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 548 f., Trautmann Wrtb. 368).
Avots: ME IV, 795