žļurkstêt,
-u, -ẽju,1) žļur̂kstêt Adl., C., Golg., Heidenfeld, KatrE., Kl., Lubn., Mar., Meselau, Saikava, Sessw., Trik., Warkh.,
žļur̃kstêt Dond., Grünw., Peb., Schibbenhof, Wandsen,
žļur̂kstêt 2 AP., Arrasch, Bauske, Dond., Drosth., Dunika, Jürg., Schnehpeln,
žļurkstêt Bers., Grawendahl, Jāsmuiža, Kalz., Ramdam, Schwanb., Sessw., Setzen, Serben, Stomersee, Tirsen, Vīt.,
žļur̂kšķêt 2 Siuxt,
= šļurkstêt: slapjas kājas žļurkst Dunika.
kājas žļurkst slapjuos apavuos Drosth.
ūdens pa zābakiem žļurkst Kalz.
ejuot ūdens žļur̃kstē̦dams tecēja pa zābaka caurumu AP.
ūdens pastalās žļurkst Meselau.
ūdenī pastalas žļakst un vē̦lāk, pārliecīgam ūdenim nuote̦kuot, tās žļurkst Serben.
iet, ka zābaki (pastalas) vien žļurkst Golg.
iet pa purvu, ka žļurkšķ vien Siuxt.
nāk ūdens (nuo kalna), ka žļurkst vien Dond., Peb., Wandsen.
ūdens žļurkst pa nuote̦kām Schibbenhof.
staupe žļurkst AP.
ūdens uz ragavu ceļa; ar ragavām brauc, ka žļurkst Vīt.;
2) hörbar schlürfen Siuxt;
3) undeutlich sprechen (mit
ur̂ ) Prl., Saikava, Sessw.;
plappern, leeres Zeug sprechen Bers., Kalz., (mit
ur̂ ) Prl., Saikava, Sessw.:
kuo nu žļurksti!4) weinen (mit
ur̃ 2 ) Dunika.
Avots: ME IV,
819,
820