žausts
žaûsts,
1) ein unruhigeŗ unbändiger Mensch, eineŗ der tollt, lärmt, sich herumtreibt
(žaûstâs) Bers., C., Golg., Gr. - Buschh., Jürg., Lub., Sessw., Vīt.: kur tu kāp tik augstu kâ žausts? Vīt. zē̦ns kâ žausts bij uzrāvies uz malkas grē̦das ders. tāds žausts malu malas izskraida Gr. - Buschh.; ein Windbeutel Ar.;
2) "kas ārīgi runā" Vīt.
Avots: ME IV, 792
1) ein unruhigeŗ unbändiger Mensch, eineŗ der tollt, lärmt, sich herumtreibt
(žaûstâs) Bers., C., Golg., Gr. - Buschh., Jürg., Lub., Sessw., Vīt.: kur tu kāp tik augstu kâ žausts? Vīt. zē̦ns kâ žausts bij uzrāvies uz malkas grē̦das ders. tāds žausts malu malas izskraida Gr. - Buschh.; ein Windbeutel Ar.;
2) "kas ārīgi runā" Vīt.
Avots: ME IV, 792