Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žekste' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žekste' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

žekste

žekste Drosth., Ligat, Orellen, PS., Wolm., = žeikste 1, šekste, rīkste, eine (lange) Rute: ruokās gaŗa ganu žekste MWM. VII, 29. Zur Wurzel von žagars.

Avots: ME IV, 802

Šķirkļa skaidrojumā (5)

lēdzēkne

[lēdzēkne Nerft, Schwitten], lẽdzêksne C., [lẽdzeksnis N. - Peb., [lèdzekšņu 2 lapas Lös.], lēdzēkste, [lēdžekste Etn. IV, 130], lēdzêksts, - s Lub., [lèdzèksts 2, - s Bers., lēdzēkstis Sehren, lẽdziêkša PS.], lēdzirksnis, [lēdzirkne (s) Morizberg], lēdzirknīte BW. 32392, gew. Pl., auch [lēdzirkstes Bres.], lẽdzer̂kstis (nom. pl.), lēdzer̂kstes Mar., lêdzer̂knes 2 Treiden], lẽdziêksnes Ramk., Kohlkratzdistel (cirsium oleraceum) RKr. II, 69; [lēdzirksni U. (man beachte den Anklang an vīdirkšņi!), Wiesenkohl (cnicus oleraceus). Vielleicht sind dieselben Pflanzen lẽdakš [a] Dond. und lẽ̦durkšni in Westkurl. - Zu li. lė´gersa" girios žolė, kiaulių̄ labai ėdama" bei Būga KSn. I, 1, lėgėstos "Hundegersch".]

Avots: ME II, 456


šekste

I šekste U. (unter šeikste), Bers., Smilt., eine Rute: ņem nu šeksti ruokā! a˙re kur cūka iegājusi dārzā Smlit. Reimwort zu žekste.

Avots: ME IV, 15


žecka

že̦cka Lems., = žekste.

Avots: EH II, 818


žeikste

žeikste,

1) žeĩkste C., Jürg., Nötk., (mit èi 2 ) Adl., Heidenfeld, Lubn., Meiran, Prl., Saikava, Schwanb., žeĩksta Arrasch, = šeikste, žekste, eine (lange) Rute Burtn. und Gr. - Jungfernhof n. U., Laud., Lub., Lubn., Meiran, Vīt., (mit ) Gotthardsberg, Raiskum, Smilt.; eine Angelrute Lubn., Meiran, Odsen; eine Hopfenstange Seew. n. U., Makašēni: šī žeikste de̦r makšķeres kātam Saikava. ņem labu žeiksti un duod palaidņa guovij gar visu sleju! Vīt.;

2) ein (im Dickicht) sehr hoch aufgeschossener junger Laubbaum
Laud.;

3) eine lange, magere Frauensperson
PS., Vīt., (comm.) ein langer und magerer Mensch überhaupt Lubn., Meiran.

Avots: ME IV, 801


žekstēt

žekstêt, -ẽju, mit einer Rute (žekste) schlagen Orellen.

Avots: ME IV, 802