Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žubeklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žubeklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

žubeklis

I žubeklis,

1) žubeklis, U., žubērklis Lubn., PS., Trik., Wenden, Wolm., žubē̦rkls Meiran, = žuburs I, eine ästige Stange zum Aufschichten, Trocknen von Getreide, Klee u. s. w.: ābuoliņa kuokus sauc arī par žubērkļiem Planhof;

2) žubeklis im Libauschen n. U., Grobin, Kalleten, Rutzau, žube̦kls Dunika, Gramsden, žuberklis Wid., = žebērklis, ein Fischeisen: ņem žubekli un cērt tai līdakai virsū, kas tur tik lē̦ni pe̦ld! Grobin. Wenigstens in der Bed. 2 wohl ein Lituanismus; vgl. li. žubèrklas "ein Fischeisen, Aalstecher" (zu žuvìs "Fisch" und der Wurzel von lat. ferīre "stechen", le. bars, bãrt?).

Avots: ME IV, 827

Šķirkļa skaidrojumā (2)

žubekls

žube̦kls (unter žubeklis I 2): auch Kal., OB.

Avots: EH II, 821

žugure

žugure Sk. Do. 74, Lubn. n. Etn. II, 97, Infl. (z. B. in Borchow, Preili, Warkl., Welonen), žuguris Manz. Lettus, Elv., žugurs U., der Storch: uozuolā parkšķina žugure savā rata rumbā Austriņš M. Z. 15. žugure nese kaulu, iemete škurstinā Pas. IV, 277 (aus Domopol). Falls entlehnt aus dem Li. (vgl. auch žūguris, zugur(i)s und zubur(i)s und falls urspr. den Reiher bezeichnend (zur Bed. vgl. li. garnỹs, le. gar̂nis "Storch; Reiher") und falls mit žugur- nach Le. Gr.§ 35c aus žugar-, zu li. žuvìs "Fisch" und zur Wurzel von le. dzer̂t (vgl. ai. aja-gara-h, "Ziegen verschlingend", gr. δημο-βόρος lat. carni-vorus). Die Nebenform žigurs in diesem Fall aus žugurs, vgl. ostle. k`imūss u. a. FBR. IX, 113. Analog könnte žubur(i)s III die Wurzel von lat. ferīre enthalten (s. die Notiz zu žubeklis I).

Avots: ME IV, 829