Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'žulīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'žulīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
izžulīt
nožulīt
nùožulît (unter nùožulinât),
1): auch Burtn., Wenden; ‡
3) lange kauend aufessen
Nötk.
Avots: EH II, 111
1): auch Burtn., Wenden; ‡
3) lange kauend aufessen
Nötk.
Avots: EH II, 111
pažulīt
‡ II pažulît, ein wenig (eine Zeitlang) schlecht füttern Barbern, Stelp.: sivē̦ns japažulī ("jāpabaruo ar kaut kādām sagrābām un atliekām") vēl kādu laiciņu.
Avots: EH XIII, 194
Avots: EH XIII, 194
sažulīt
žulīt
žulît, -ĩju,
1) mit einem stumpfen Messer schneiden
U., Ahs. n. RKr. XVII, 67, AP., Behnen, Burtn., C., Frauenb., Gr. - Essern, Jürg., Lennew., Milzkalne, Ruba, Salis, Schibbenhof, Selg., Siuxt, Wenden, Vīt., Wolmarshof: žulīt gaļu, maizi. kuo nu žulī, griêz kâ pienākas! Alksnis-Zundulis;
2) (lange Nötk.) kauen
Behnen, Burtn., Kosenhof, Siuxt; etwas Zähes essen Alksnis-Zundulis: bē̦rns žulī gaļu Burtn. runcis paklētē žulī speķa gabalu A. v. J. 1902, S. 130. žulī kâ vilks ādu Alksnis-Zundulis;
3) "ilgi, nemākulīgi cept" Pērse;
4) (nicht gerade reichlich) füttern
Barbern, Stelpenhof;
5) sich in seiner Rede wiederholen
Pernigel: kuo tu žulī vienu un tuo pašu?
Avots: ME IV, 830, 831
1) mit einem stumpfen Messer schneiden
U., Ahs. n. RKr. XVII, 67, AP., Behnen, Burtn., C., Frauenb., Gr. - Essern, Jürg., Lennew., Milzkalne, Ruba, Salis, Schibbenhof, Selg., Siuxt, Wenden, Vīt., Wolmarshof: žulīt gaļu, maizi. kuo nu žulī, griêz kâ pienākas! Alksnis-Zundulis;
2) (lange Nötk.) kauen
Behnen, Burtn., Kosenhof, Siuxt; etwas Zähes essen Alksnis-Zundulis: bē̦rns žulī gaļu Burtn. runcis paklētē žulī speķa gabalu A. v. J. 1902, S. 130. žulī kâ vilks ādu Alksnis-Zundulis;
3) "ilgi, nemākulīgi cept" Pērse;
4) (nicht gerade reichlich) füttern
Barbern, Stelpenhof;
5) sich in seiner Rede wiederholen
Pernigel: kuo tu žulī vienu un tuo pašu?
Avots: ME IV, 830, 831
Šķirkļa skaidrojumā (6)
bandžalis
bandžalis, bandžulis, ein Mensch, der sich unordentlich angekleidet, vermummt hat Naud.: leiti, leiti, bandžulīti! BW. 21016. In Ahs. sei bañdžulis ein dicker Mensch von niedrigem Wuchs.
Avots: ME I, 262
Avots: ME I, 262
mažulis
‡ mažulis, Demin. mažulītis, mažuliņš, mažulē̦ns, Kosewort für ein kleines Kind Stenden.
Avots: EH I, 788
Avots: EH I, 788
pižulis
pižulis, dünnes, schlechtes Bier Etn. I, 122 (aus Gold.); II, 137: citā bija brandaviņš, citā tāds pižulītis BW. 19564.
Avots: ME III, 230
Avots: ME III, 230
tecināt
tecinât, (li. tẽkinti "schleifen"),
1) fakt. zu tecêt, (eine Flüssigkeit) fliessen, laufen machen, lassen, träufeln, vergiessen
L., U., Spr.; zapfen U., Spr., durch einen Spund ablaufen lassen Bielenstein Holzb. 297: gailītis ieņēma ūdeni knābī un tad tecināja tuo dibe̦nā Baltpurviņš Agrā rītā 11. gāja tauku tecināt BW. 12825. sviedrus tecināt Seifert Chrest. II, 186. tacini (wohl mit hochle. a aus e̦) ūdeni nuo piena spaņģīša Mar. n. RKr. XVII, 119. kādēļ tecināt viņu zemē? Stari II, 421. tautas miežu alu kâ sīrupu tecināja BW. 10590, 2. (alutiņš) caur čakarni tecināts RKr. VIII, 47. pižulīti tecināja te̦kulīša radziņā VL. aus Hasenpot. nama tē̦vs darina un tecina putuo[juo]šu miestiņu A. XXI, 529. tecināt vīnu Konv. 2 513. brandvīnu tecināt U., Dr., MWM. VI, 29, Branntwein brennen. dzērienu arī e̦sam tecinājuši Janš. Mežv. ļ. I, 279. me̦du tecināt U., Honig läutern. mežus tecina (destilā) JR. III, 48;
2) (auf dem drehbaren Schleifstein) schleifen
L., Spr., Ronneb. n. RKr. XVI, 45, AP.: tecināt izkaptis Aps. Bag. radi 8. tur tecina zuobe̦nus Skalbe Kâ es 36;
3) reifen lassen
U.;
4) (in kleinem Trabe) laufen machen, lassen:
atjāšuot tecinādami katrs vienu zirgu . . . līdza Janš. Mežv. ļ. II, 136. kumeliņu tecināt Biel. 1249. tad es tavas slinkas māsas apkārt namu tecināšu BW. 10857. kājām tautas tecināja bagātuo brāļu māsu 18459. par zuobinu tecinātu, apkārt sevi tecinātu 13724. viena augu māmiņai, nav par rīksti tecināta 10091 var.;
5) den Faden (namentl. beim [feinen] Spinnen U.) durch die Finger laufen lassen; spinnen: man pietrūka zaļa zīda, kuo ap tevi tecināt BW. 18447. viena vērpa zīžu diegu, uotra ze̦lta tecināja 13250, 14. viena vērpa, uotra auda, trešā zīdu tecināja 13250, 48. smalki linus (smalku linu 28342) tecināt 7079. nedevi . . . sīkstu linu tecināt 16010, 1. par tuo nakts me̦lnumiņu desmit spuoles tecināju 7013;
6) valuodu, dziesmu tecināt, ohne Unterlass sprechen, singen:
kâ bitīte me̦dutiņu, tecināja valuodiņu BW. 21842. ar mutīti skaistu dziesmu tecināt tecina VL. n. Alksnis-Zundulis;
7) spalvu tecināt, schreiben:
jaunais Stenders čakli tecinājis savu spalvu latviešu labā Latvju tauta XI, 1, 67 (ähnlich: R. Schulz Seifert Chrest. II, 193);
8) grāmatu tecināt, ein Gesangbuch in eine besondere Bewegung setzen, woraus gewahrsagt wird (ein abergläubischer Brauch)
U.;
9) "?": tas varēja kunga dusmas atpakaļ tecināt (besänftigen?)
BW. 7674;
10) freqn. zu tecêt 4, in kleinem Trab laufen
(vgl. li. tekinėti "mehrfach ein wenig umherlaufen"): mans kumeliņš tecina visiem gaŗām Festen, N.Bartau. kūtrs mans kumeliņš, nevar rīkšu tecināt (nevar . . . tecinât könnte auch bedeuten: man kann es nicht zum Laufen bringen) BW. 1349. Refl. -tiês, triefen: (fig.) nuo viņa lūpām tecinājās vārdi Liev. Brez. un Hav. 225. - Subst. tecinâšana,
1) das Fliessenlassen, Träufeln, Zapfen;
2) das Schleifen;
3) das Laufenmachen;
tecinãjums,
1) das einmalige Träufeln, Fliessenlassen, Zapfen; das Resultat des Träufelns, Zapfens:
ve̦lns iztecināja deviņi tecinājumi alus Pas. II, 115;
2) das einmalige, vollendete Schleifen;
3) das einmalige, beendete Laufenlassen;
tecinâtãjs,
1) wer fliessen lässt, träufelt, zapft, destilliert:
darvas tecinātājs LP. VII, 956;
2) der Schleifer;
3) wer laufen macht.
Avots: ME IV, 153, 154
1) fakt. zu tecêt, (eine Flüssigkeit) fliessen, laufen machen, lassen, träufeln, vergiessen
L., U., Spr.; zapfen U., Spr., durch einen Spund ablaufen lassen Bielenstein Holzb. 297: gailītis ieņēma ūdeni knābī un tad tecināja tuo dibe̦nā Baltpurviņš Agrā rītā 11. gāja tauku tecināt BW. 12825. sviedrus tecināt Seifert Chrest. II, 186. tacini (wohl mit hochle. a aus e̦) ūdeni nuo piena spaņģīša Mar. n. RKr. XVII, 119. kādēļ tecināt viņu zemē? Stari II, 421. tautas miežu alu kâ sīrupu tecināja BW. 10590, 2. (alutiņš) caur čakarni tecināts RKr. VIII, 47. pižulīti tecināja te̦kulīša radziņā VL. aus Hasenpot. nama tē̦vs darina un tecina putuo[juo]šu miestiņu A. XXI, 529. tecināt vīnu Konv. 2 513. brandvīnu tecināt U., Dr., MWM. VI, 29, Branntwein brennen. dzērienu arī e̦sam tecinājuši Janš. Mežv. ļ. I, 279. me̦du tecināt U., Honig läutern. mežus tecina (destilā) JR. III, 48;
2) (auf dem drehbaren Schleifstein) schleifen
L., Spr., Ronneb. n. RKr. XVI, 45, AP.: tecināt izkaptis Aps. Bag. radi 8. tur tecina zuobe̦nus Skalbe Kâ es 36;
3) reifen lassen
U.;
4) (in kleinem Trabe) laufen machen, lassen:
atjāšuot tecinādami katrs vienu zirgu . . . līdza Janš. Mežv. ļ. II, 136. kumeliņu tecināt Biel. 1249. tad es tavas slinkas māsas apkārt namu tecināšu BW. 10857. kājām tautas tecināja bagātuo brāļu māsu 18459. par zuobinu tecinātu, apkārt sevi tecinātu 13724. viena augu māmiņai, nav par rīksti tecināta 10091 var.;
5) den Faden (namentl. beim [feinen] Spinnen U.) durch die Finger laufen lassen; spinnen: man pietrūka zaļa zīda, kuo ap tevi tecināt BW. 18447. viena vērpa zīžu diegu, uotra ze̦lta tecināja 13250, 14. viena vērpa, uotra auda, trešā zīdu tecināja 13250, 48. smalki linus (smalku linu 28342) tecināt 7079. nedevi . . . sīkstu linu tecināt 16010, 1. par tuo nakts me̦lnumiņu desmit spuoles tecināju 7013;
6) valuodu, dziesmu tecināt, ohne Unterlass sprechen, singen:
kâ bitīte me̦dutiņu, tecināja valuodiņu BW. 21842. ar mutīti skaistu dziesmu tecināt tecina VL. n. Alksnis-Zundulis;
7) spalvu tecināt, schreiben:
jaunais Stenders čakli tecinājis savu spalvu latviešu labā Latvju tauta XI, 1, 67 (ähnlich: R. Schulz Seifert Chrest. II, 193);
8) grāmatu tecināt, ein Gesangbuch in eine besondere Bewegung setzen, woraus gewahrsagt wird (ein abergläubischer Brauch)
U.;
9) "?": tas varēja kunga dusmas atpakaļ tecināt (besänftigen?)
BW. 7674;
10) freqn. zu tecêt 4, in kleinem Trab laufen
(vgl. li. tekinėti "mehrfach ein wenig umherlaufen"): mans kumeliņš tecina visiem gaŗām Festen, N.Bartau. kūtrs mans kumeliņš, nevar rīkšu tecināt (nevar . . . tecinât könnte auch bedeuten: man kann es nicht zum Laufen bringen) BW. 1349. Refl. -tiês, triefen: (fig.) nuo viņa lūpām tecinājās vārdi Liev. Brez. un Hav. 225. - Subst. tecinâšana,
1) das Fliessenlassen, Träufeln, Zapfen;
2) das Schleifen;
3) das Laufenmachen;
tecinãjums,
1) das einmalige Träufeln, Fliessenlassen, Zapfen; das Resultat des Träufelns, Zapfens:
ve̦lns iztecināja deviņi tecinājumi alus Pas. II, 115;
2) das einmalige, vollendete Schleifen;
3) das einmalige, beendete Laufenlassen;
tecinâtãjs,
1) wer fliessen lässt, träufelt, zapft, destilliert:
darvas tecinātājs LP. VII, 956;
2) der Schleifer;
3) wer laufen macht.
Avots: ME IV, 153, 154
tekulis
te̦kulis, wer läuft; ein Herumläufer U., ein Flüchtling U., Spr., Brasche; = te̦kātnis U., Spr., N.-Schwanb.; der Schafsbock U., Brasche, Dr., Neuenb., Saikava, Leithammel U., Gold. n. Etn. 1, 106; der Eber; der Fuss (scherzweise) U.: zaķīšam ir vieglas kājas, tas pa˙priekšu te̦kulīt[i]s BW. 2686, 2. te̦kulis un bē̦gulis kâ Kains Stari II, 348. padarīdama mani par te̦kuli un bē̦guli virs zemes Kaudz. M. 9. zemes te̦kulis, ein Landstreicher U. bē̦rns nav liels, ir tik tāds te̦kulītis N.-Schwanb. liela galva, platas acis kâ tam meža te̦kuļam BW. 21379. pižulīti tecināja te̦kulīša radziņā VL. aus Hasenpot. te̦kulīti mitināt BW. 35408 var.
Avots: ME IV, 159
Avots: ME IV, 159
žūžulis
žūžulis,
1) süsser Schlaf
Ramdam: tad ta bij labs žūžulis!
2) Demin. žūžulītis, ein Schlummerkopf
VL. n. U.: vedējiņ(i), žūžulīti! BW. 25759, 2;
3) žũžulĩtis Arrasch, Bauske, Fockenhof, ein kleines Kind.
Avots: ME IV, 838
1) süsser Schlaf
Ramdam: tad ta bij labs žūžulis!
2) Demin. žūžulītis, ein Schlummerkopf
VL. n. U.: vedējiņ(i), žūžulīti! BW. 25759, 2;
3) žũžulĩtis Arrasch, Bauske, Fockenhof, ein kleines Kind.
Avots: ME IV, 838