Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žulināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žulināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

apžulināt

apžulinât, (Wäsche) nachlässig bewaschen Fest.

Avots: EH I, 129


izžulināt

izžulinât: kre̦kls nav lāgā izžulināts; me̦lns ir Erlaa; schlecht (oberflächlich) auswaschen Gold., Lipsthusen, Mar.: veļa nav mazgāta, bet tikai izžulināta.

Avots: EH I, 499


izžulināt

izžulinât, auswaschen, langsam waschen: drēbes Dond.

Avots: ME I, 833


nožulināt

nùožulinât,

2): nuožulināts (= nuoņurdzīts) kaķē̦ns Schibbenhof.

Avots: EH II, 111


nožulināt

nùožulinât,

1) [nùožulît Salis, Widdrtsch, Wolmarshof, C., Selg., Nigr.], tr., mit stumpfem Messer abschneiden:
es tautu kuniņu nuožu lināju, ich habe den Behälter des Mahlstockes abgeschnitten BW. 25597; [2) "samaidzît; beschmutzen": kakē̦ns spêlējuoties peli pa˙visam nuožulina Alswig.]

Avots: ME II, 894


pāržulināt

[pãržulinât "eilig und ungenügend (oberflächlich) waschen": p. veļu Alswig.]

Avots: ME III, 190


pažulināt(ies)

pažulinât(iês), ein wenig mit einem stumpfen Messer schneiden Dond.

Avots: EH XIII, 194


sažulināt

sažulinât,

1): "sakuožļāt, bet nenuorīt" Rutzau; "pa pirkstiem savārtīt; neveikli izmazgāt" Mar.;

2) "savārīt daudz ē̦damā" Kalz. n. Fil. mat. 30.Refl. -tiês Kalz. n. Fil. mat. 30 "ilgi kuo vārīt vai ap kuo nuodarbuoties": s. visu dienu ar putras vārīšanu.

Avots: EH XVI, 469


sažulināt

sažulinât, versudeln N.- Sessau n. U., Schwanb.

Avots: ME III, 800


žulināt

žulinât,

1): auch Bers., Kalz.;

3): auch Alschw., Borchow; (Wäsche) spülen
Fest.;

5): "(kamaru) kuodelēt, zelēt" Blieden;

7) längere Zeit im Wasser halten (weichen)
Erlaa.

Avots: EH II, 822


žulināt

žulinât, freqn. zu žulît,

1) mit trägen Händen arbeiten, langsam sein
U.; "lange und ungeschickt hantieren" Nötk.;

2) knutschen, mit den Händen viel anfassen (z. B. eine kleine Katze)
Nötk., Schibbenhof; "burzīt; марать" Mar. n. RKr. XV, 146: (fig.) mazi bē̦rni skaistu dziesmu žulināt žulināja (d. h. sangen schlecht) VL. aus Nötk.;

3) = zulinât, mit faulen Händen (Wäsche) waschen St., U., Kand. n. RKr. XVII, 65, Bauske, Fehsen, Fockenhof, Gold., Heidenfeld, Kalnazeem, KatrE., Kokn., Kreuzb., Lipsthusen, Mar., Odensee, Pulkarn, Ruba, Ruj., Stomersee, Walk, Vīt.; sudeln St.: kuo tu tur žulini pa ruokām, - ņem krietni trīt un mazgāt! Vīt.;

4) mit stumpfen Messer schneiden
St., W. - Livl. n. U., C., Dond., Schwanb., Stenden, Wandsen; schwach schleifen W. - Livl. n. U. (vgl. šulinât 2 ); schlecht, ungeschickt mähen Stenden;

5) mit zahnlosem Mund essen, kauen
Burtn., Dond., Drosth., Ekau, Gr. - Essern, Grünw., Mar., Schibbenhof;

6) lecken, lutschen
um Friedrichstadt. Refl. -tiês, = žulinât 2: bē̦rns žulinādamies ar kaut kuo nuotraipās Nötk.

Avots: ME IV, 830