žuva
‡ žuva Frauenb. "žūstams laiks": šuodien būs laba ž. (sagt man an einem sonnigen Morgen, wenn Heu zu trocknen ist). Zu žût.
Avots: EH II, 822
Avots: EH II, 822
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'žuva' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'žuva' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (8)
dūksts
dùksts, -s Mar., Tirs., Bers., Lasd., Laud., Fest., [Ronneb.], dùkste, Demin. -iņa, -īte BW. 29804 var., n. U. auch -iņš, ein Sumpf, eine Sumpflache, eine morastige Stelle, eine grosse Pfütze: nevar jau vē̦de̦ru par dūksti pataisīt, sagt der Lette, wenn er zum Essen aufgefordert wird, nachdem er schon genug gegessen hat. zirgi dūksti mina pagalmā. aug man bē̦ri kumeliņi, staigu dūkšu bridējiņi BW. 15905, 3. gan zināma ceļa dūksts: te pielija, te izžuva. [dūkstī kāju iemē̦rkuši BW. 22614, 2 var.]. pats labais kumeliņš iegulās dūkstiņā BW. 8789. [Nebst dūksne wohl zu dūkans (s. dies).]
Kļūdu labojums:
iemē̦rkuši = iemē̦rkusi
Avots: ME I, 525, 526
Kļūdu labojums:
iemē̦rkuši = iemē̦rkusi
Avots: ME I, 525, 526
kniezēt
kniezêt, jucken, prickeln: ruokas saulītē žuva un stipri kniezēja Plūd. LR. IV, 444. [Wohl aus knietêt und niezêt kontaminiert.]
Avots: ME II, 249
Avots: ME II, 249
padibene
padibene, pādibenis, padibe̦ns, padibins, padubenis Nigr.,
1) (padibenis Bielenstein Holzb. 104) die Unterlage eines Korn-, Heuhaufens:
padibene kaudzes vieta, kaudzes kurvis Lubn. n. Etn. III, 1. kaudzes vietu jeb padibeni taisīt Gold. n. Etn. I, 105. kad sienu pļaujuot izpļauj padibeni, tad tai gadā būs jāiet uz uzdeviņām Etn. II, 23;
2) die aus der Korndarre in die Dreschtenne zum Dreschen gebrachte letzte Getreidelage = pēdējais metiens Naud. kūlu riju, neizkulu, vēi palika padibene (Var.: padibenes, pādibe̦ns, padibine) BW. 18305; 22623; auch die untere Schicht der Getreidelage: kad bija izmīdīts, tad izmīdīja un nuokrātīja padubeni (apakškārtu) RKr. XVII, 84;
3) was sich am Boden eines Gefässes befindet:
kad vērša piens neceļas, tad suliņu dibe̦nā nuostājas pabieza kārta padibe̦nu Etn. II, 137. duodat man piena rausi, me̦dus puoda padibinu (Var.: padibeni)! BW. 19220. es redzeju jūŗas māti siekiem naudas mēŗuojuot; es tev lūdzu, jūŗas māte, duod mān sieka padibeni! kad neduod padibeni, duod jel vienu ce̦purīti! 30911. padibins (pīpē) šļurkst; im Pl. - der Bodensatz einer Flüssigkeit, die Neige: tas liecina par kausa iztukšuošanu līdz pašām padibenēm - A. XIII, 894. biezās padibenes lampā izžuva pa˙visam MWM. X, 195. viņš izkratīja nuo pīpes padibenes;
4) fig., der Abschaum:
visi tādi padibeņi gar manim blandījās VL. viņi nuokļuvuši dzīves padibenēs B. Vēstn.
Avots: ME III, 16, 17
1) (padibenis Bielenstein Holzb. 104) die Unterlage eines Korn-, Heuhaufens:
padibene kaudzes vieta, kaudzes kurvis Lubn. n. Etn. III, 1. kaudzes vietu jeb padibeni taisīt Gold. n. Etn. I, 105. kad sienu pļaujuot izpļauj padibeni, tad tai gadā būs jāiet uz uzdeviņām Etn. II, 23;
2) die aus der Korndarre in die Dreschtenne zum Dreschen gebrachte letzte Getreidelage = pēdējais metiens Naud. kūlu riju, neizkulu, vēi palika padibene (Var.: padibenes, pādibe̦ns, padibine) BW. 18305; 22623; auch die untere Schicht der Getreidelage: kad bija izmīdīts, tad izmīdīja un nuokrātīja padubeni (apakškārtu) RKr. XVII, 84;
3) was sich am Boden eines Gefässes befindet:
kad vērša piens neceļas, tad suliņu dibe̦nā nuostājas pabieza kārta padibe̦nu Etn. II, 137. duodat man piena rausi, me̦dus puoda padibinu (Var.: padibeni)! BW. 19220. es redzeju jūŗas māti siekiem naudas mēŗuojuot; es tev lūdzu, jūŗas māte, duod mān sieka padibeni! kad neduod padibeni, duod jel vienu ce̦purīti! 30911. padibins (pīpē) šļurkst; im Pl. - der Bodensatz einer Flüssigkeit, die Neige: tas liecina par kausa iztukšuošanu līdz pašām padibenēm - A. XIII, 894. biezās padibenes lampā izžuva pa˙visam MWM. X, 195. viņš izkratīja nuo pīpes padibenes;
4) fig., der Abschaum:
visi tādi padibeņi gar manim blandījās VL. viņi nuokļuvuši dzīves padibenēs B. Vēstn.
Avots: ME III, 16, 17
pelce
pel˜ce: auch Schrunden n. FBR. XIII, 106, Kl.-Roop, OB., (mit èl 2 ) Linden in Kurl., ("?") Plvv. I, 87 (aus NB.): gan zināma ceļa p., drīz pielija, drīz izžuva Tdz. 41716; eine Urinpfütze Dunika, Frauenb., OB.
Avots: EH XIII, 220
Avots: EH XIII, 220
te
te (li. tè "da"), hier, da: Sprw. te bij, te palika RKr. VI, 571. te bij meita, kur palika . . .? Biel. 875. te jau nebūs. iesim labāk tāļāk! Dīcm. pas. v. I, 57. putniņa nav ne te, ne tur LP. VI, 59. te klāt, hierbei B. Vēstn., dazu: te klāt varam paziņuot, te nu, te nu (da hast du nun) tev, māsiņa, šīs vasaras teicamais! BW. 21257, 4 var. te nu (in Wessen) bija! sagt man, wenn etwas Vorgenommenes nicht gelungen ist Neugut, Stockm. Spw.: te nu bij! tik īss, tik garš (nichts hat sich geändert) Br. sak. v. 125. te tev nu bija pa(r) tavi septiņi zeseŗi! RKr. VI, 853. te nu biji, pārbrauci mājās JK. II, 304. - te, = tad, dann erst: te (Var.: tad) palaižu valuodiņu BW. 18912, 1. - te - te, bald - bald: zināma ir ceļa dūksts: te pielija, te izžuva BW. 10987, 1. te bij saule, te pazuda me̦lnajuos mākuoņuos 18376. īsa Jāņu nakts . . .: te satumsa, te izausa VL. te viņš jums bļauj, te neē̦d LA. kaiju ē̦nas . . . te zud, te . . . iemirdzas Vēr. II, 851. te knapi bij izteicis, te vīrs klāt LP. I, 93, kaum hatte er es gesagt, da war der Mann da. Vgl. Le. Gr. § 487 c mit Literaturangaben.
Kļūdu labojums:
Spw. = Sprw.
Avots: ME IV, 151
Kļūdu labojums:
Spw. = Sprw.
Avots: ME IV, 151
uzžūt
velgnums
ve̦lgnums 2 Dond., die Feuchtigkeit: nuo pļavām rasas ve̦lgnums žuva MWM. VII, 434.
Avots: ME IV, 530
Avots: ME IV, 530
žūt
žût (li. džiúti "dorren"), žûstu, žuvu, intr., trocknen St., U. (unbek. in Adl., Bers., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Lis., Schwanb., Sessw., wo dafür kalst): sìens, slapji ceļi, slapjas drēbes, veļa žûst. viņa dien[u] nuo dienas dila un žuva (wurde zusehends magerer) MWM. VIII, 408. viņam vēl piens nuo lūpām nav žuvis, er ist noch nicht trocken hinter den Ohren). - žūstams laiks, gutes, sonniges, fürs Heutrocknen geeignetes Wetter Frauenb. Zu žaut I.
Avots: ME IV, 838
Avots: ME IV, 838