Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žvadzināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žvadzināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

iežvadzināties

ìežadzinâtês, anfangen zu schwatzen, zu krächzen: žagata ar baltām acīm tur˙pat egles galā iežadzinās LP. V, 139.

Avots: ME II, 93

nožvadzināt

nùožvadzinât, nùozvadzinât, ein Gekrächze, Geklirr, Geklapper hervorbringen: "me̦luo", nuožvadzina arī žagata Ver. II, 7.

Avots: ME II, 895

sažvadzināt

sažvadzinât, ‡

3) "samelst" Frauenb.: s. visādus niekus.

Avots: EH XVI, 469

sažvadzināt

sažvadzinât, tr.,

1) durchschütteln:
Ve̦calksnis izņēma blašķi, sažvadzināja un ievilka pāris kulcienu Jaunais mežk. 49;

2) klappern od. schellen machen:
s. naudu makā Warkl.; s. zvārguļus Schwanb., ķēdes Golg.

Avots: ME III, 800

žvadzināt

žvadzinât: auch Allendorf, Behnen, Kalupe, Puhren, Schnehpeln.

Avots: EH II, 823

žvadzināt

žvadzinât U., Lemsal n. FBR. IV, 90, Iwanden n. FBR. VI, 52, PS., Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 70, Rothof n. FBR. VIII, 121, Adl., Bauske, Dond., Heidenfeld, KatrE., Kl., A. - Laitzen, Mahlup, Pankelhof, Ruj., Rutzau, Saikava, Schujen, Schwanb., Salis, Selsau, Sessw., Trik., Warkh., Warkl.,

1) = zvadzinât I Dunika, Lennew., Spr.: ne iemauktu žvadze̦nāt BW. 13957, 3 var. naudas zuteni žvadzinādams Etn. III, 144 (ähnlich FBR. VIII, 134 aus Warwen, Mācītāja meita 92). žvadzinādams ar zuobe̦nu MWM. XI, 274. važas, atslē̦gas žvadzināt Golg., Nötk.;

2) = zvadzinât 2: kuo tu man tuo visu dienu žvadzini ausīs? Stenden u. a.;

3) = zvadzinât 5: kuo žagatas žvadzināja? BW. 12796, 1 (ähnlich 23380). šur tur žvadzināja jau putni Zemnieka dēls 61. Refl. -tiês, = žvadzêt: tev kādi simtiņi žvadzināsies pa kabatu Alm.

Avots: ME IV, 840

Šķirkļa skaidrojumā (2)

zvakšēt

zvakšêt, -u, -ẽju,

1) zvakšêt U., Arrasch, Frauenb., Gr. - Buschh., Ruj., Salis, Schwanb., Trik., Vīt., Wolmarshof, zvakšķêt AP., Bauske, Sessw., Wandsen, zvakšķinât U., = zvadzêt, klappern; zvakšêt Stockm. "ķēdes žvadzināt"(?); zvakšķêt Kokn. "truokšņuot ar ķēdēm (?): nauda kabatā zvakšķ Sessw. iet, ka pieši vien zvakš Vīt. zuobe̦ni kaujuoties zvakš Vīt. zirņu maiss nuokrita zvakšē̦dams;

2) zvakšêt Bauenhof, Dickeln, Lappier, Matthäi, Nötk., Podsem, Puikeln, zvakšķinât Bauenhof, Dickeln, Lappier, Matthäi, Podsem, Puikeln, Verbum zur Bezeichnung eines dumpfen Schalles (z. B. beim Fallen eines schweren Gegenstandes):
nuokrita, ka zvakš vien Nötk. sita, ka zvakš vien ebenda;

3) zvakšêt U., Vīt., zvakšķêt Frauenb., zvakšķinât U., plappern, Unsinn sprechen.

Avots: ME IV, 763

zvakšināt

zvakšinât,

1) zvakšinât Lennew., Trik., Schwanb., Wolmarshof, zvakšķinât AP., Bauske, Kokn., Schibbenhof, Sessw., Stockm., Vīt., fakt. zu zvakš(ķ)êt, = zvadzinât 1; zvakšķinât Bauenhof, Dickeln, Lappier, Matthäi, Podsem, Puikeln, = žvadzināt ("tikai priekšme̦ts ir smagāks un radusies duobjāka skaņa"). zvakš(ķ)ināt saujā (makā) naudu. bē̦rni zvakšķina dažādas ruotaļu lietas Vīt. izkapti zvakšķināt ders.;

2) wiederholt einen dumpfen Schall (z. B. vom Fallen eines schweren Gegenstandes) verursachen (zvakšķinât) Nötk.

Avots: ME IV, 763