žvuilīt
žvuĩlît, -u, -ĩju Frauenb., necken, reizen, vexieren, nicht ruhig schlafen lassen: kuo tu žvuili tuo bē̦rnu? ļauj viņam gulēt!
Avots: ME IV, 848
Avots: ME IV, 848
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'žvuilīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'žvuilīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: