Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'Ješka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'Ješka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (11)
aizkabināt
àizkabinât,
1) anhaken, anhängen:
Ješkas aizkabināja labās ruokas pirkstu caurumā LP. VI, 566;
2) leichthin anspannen:
aizkabini ķēvi kamanās.
Avots: ME I, 30
1) anhaken, anhängen:
Ješkas aizkabināja labās ruokas pirkstu caurumā LP. VI, 566;
2) leichthin anspannen:
aizkabini ķēvi kamanās.
Avots: ME I, 30
aizlīkot
àizlìkuôt, in nicht gerader Richtung, einen Bogen machend gehen: vecis aizlīkuoja Ješkam priekšā Dok. A. 24.
Avots: ME I, 37
Avots: ME I, 37
aizstāvēt
àizstãvêt,
1) tr., verteidigen, beschützen:
un tie nuostājās paša tīruma vidū un tuo auzstāvēja I. Chron. 12, 14. aizst. nabagus, nespējniekus, vajātuos. zinātne aizstāv šīs attīstības pareizību Pūrs III, 78;
2) vertreten:
vietniekavārds aizstāv lietas-vārda vietu, das Fürwort vertritt die Stelle des Hauptwortes;
3) aizstāvēt ceļu, im Wege sein, den Weg versperren:
aizstāv (Var.: apstāj) mani sīvas tautas sīkā priežu kalniņā BW. 13330. Refl. -tiês, sich verteidigen: mūsu kaŗa-spē̦ks aizstāvējās varuonīgi."ir labi", Ješka aizstāvējās A. XX, 567.
Avots: ME I, 52, 53
1) tr., verteidigen, beschützen:
un tie nuostājās paša tīruma vidū un tuo auzstāvēja I. Chron. 12, 14. aizst. nabagus, nespējniekus, vajātuos. zinātne aizstāv šīs attīstības pareizību Pūrs III, 78;
2) vertreten:
vietniekavārds aizstāv lietas-vārda vietu, das Fürwort vertritt die Stelle des Hauptwortes;
3) aizstāvēt ceļu, im Wege sein, den Weg versperren:
aizstāv (Var.: apstāj) mani sīvas tautas sīkā priežu kalniņā BW. 13330. Refl. -tiês, sich verteidigen: mūsu kaŗa-spē̦ks aizstāvējās varuonīgi."ir labi", Ješka aizstāvējās A. XX, 567.
Avots: ME I, 52, 53
aplaist
aplaîst [li. apléisti], tr.,
1) in die Runde gehen lassen, nach allen Seiten schweifen lassen:
kausu aplaist apkārt Alm. viņš aplaida acis visapkārt. es aplaižu acis pa visiem kaktiem. Ješka aplaida mēli visapkārt pa muti Dok. A. es būt' savus gaŗus matus ap vaiņagu aplaiduse BW. 9987. aplaist ziņu, eine Nachricht rings umher verbreiten;
2) belassen, anstecken, behaften:
ar kašķi, utīm, miegu; svē̦tās meitas aplaižuot tādus ar dažādām slimībām LP. VII, 652. viena kŗaupaina aita aplaiž visu baru ar kŗaupu B. Vēstn.;
3) überschwemmen:
pļavas ar ūdeni. Refl. -tiês, sich hüllen, sich umgeben, sich abgeben: kad ieraugu svešus ļaudis, tad ar miglu aplaiduos BW. 13551; aplaisties ar Sīmani Etn. IV, 78, sich des Schlafes nicht erwehren können (von kleinen Kindern); aplaisties ar utīm, verlausen; aplaidušies kā ar kašķi A. XIII, 529. vakara aukstums aplaidās viņam ap ausīm A. XX, 802. aplaidies tikai ar tādu nabagu. Degl.
Avots: ME I, 99
1) in die Runde gehen lassen, nach allen Seiten schweifen lassen:
kausu aplaist apkārt Alm. viņš aplaida acis visapkārt. es aplaižu acis pa visiem kaktiem. Ješka aplaida mēli visapkārt pa muti Dok. A. es būt' savus gaŗus matus ap vaiņagu aplaiduse BW. 9987. aplaist ziņu, eine Nachricht rings umher verbreiten;
2) belassen, anstecken, behaften:
ar kašķi, utīm, miegu; svē̦tās meitas aplaižuot tādus ar dažādām slimībām LP. VII, 652. viena kŗaupaina aita aplaiž visu baru ar kŗaupu B. Vēstn.;
3) überschwemmen:
pļavas ar ūdeni. Refl. -tiês, sich hüllen, sich umgeben, sich abgeben: kad ieraugu svešus ļaudis, tad ar miglu aplaiduos BW. 13551; aplaisties ar Sīmani Etn. IV, 78, sich des Schlafes nicht erwehren können (von kleinen Kindern); aplaisties ar utīm, verlausen; aplaidušies kā ar kašķi A. XIII, 529. vakara aukstums aplaidās viņam ap ausīm A. XX, 802. aplaidies tikai ar tādu nabagu. Degl.
Avots: ME I, 99
dodams
duôdams, Part. praes. von duot,
1) eine Rute, ein Stock, womit man schlagen kann:
Ješka raudzījās pēc kāda duodamā Kriš. Lak. 23 ;
2) in Dond. für de̦vums, die Gabe:
dieviņš ar guodu grib par maizītes duodamiņu BW. 1478.
Kļūdu labojums:
1) eine Rute = 1)duôdamais, eine Rute
Avots: ME I, 532
1) eine Rute, ein Stock, womit man schlagen kann:
Ješka raudzījās pēc kāda duodamā Kriš. Lak. 23 ;
2) in Dond. für de̦vums, die Gabe:
dieviņš ar guodu grib par maizītes duodamiņu BW. 1478.
Kļūdu labojums:
1) eine Rute = 1)duôdamais, eine Rute
Avots: ME I, 532
Jēkabs
piestrēbt
pìestrèbt,
1) zu-, dazuschlürfen, schlürfend dazutrinken :
Ješka ē̦d sviestu ar plāceni un piestrebj pienu klāt Krišs Laksts 57;
2) "kāpuostus piestrēbt", sich überreissen, überheben, überanstrengen:
Šņauka lielajā.,. grāvē pārrāvies, vai ar, kâ mūsu pusē saka: "kāpuostus piestrēbis". Refl. -tiês,
1) zu-, dazuschlürfen, schlürfend dazutrinken :
ka tev būtu skābums, kuo piestrēbties pie tās maizes! A. XXI, 415;
2) sich volltrinken, vollschlürfen:
kuo tu klanies kâ piestrēbies vērsis! Alm. Kaislību varā 57. buožas, kâ kad žulti putras vietā būtu piestrēbies Ezeriņš Leijerkaste II, 159;
3) sich betrinken, besaufen :
tu esi piestrēbies, nu tad dziedi ar! RA.
Avots: ME III, 298
1) zu-, dazuschlürfen, schlürfend dazutrinken :
Ješka ē̦d sviestu ar plāceni un piestrebj pienu klāt Krišs Laksts 57;
2) "kāpuostus piestrēbt", sich überreissen, überheben, überanstrengen:
Šņauka lielajā.,. grāvē pārrāvies, vai ar, kâ mūsu pusē saka: "kāpuostus piestrēbis". Refl. -tiês,
1) zu-, dazuschlürfen, schlürfend dazutrinken :
ka tev būtu skābums, kuo piestrēbties pie tās maizes! A. XXI, 415;
2) sich volltrinken, vollschlürfen:
kuo tu klanies kâ piestrēbies vērsis! Alm. Kaislību varā 57. buožas, kâ kad žulti putras vietā būtu piestrēbies Ezeriņš Leijerkaste II, 159;
3) sich betrinken, besaufen :
tu esi piestrēbies, nu tad dziedi ar! RA.
Avots: ME III, 298
rempelis
‡ II rèmpelis Smilt., = rempudzis 1: Ješkam, rempelim, kājas tik slaidam braucienam bija par īsām Zeibolts Pirmā ķilda 3.
Avots: EH II, 365
Avots: EH II, 365
salīgot
salĩguôt, salĩgât, tr.,
1) schwanken machen, schaukeln
(perfektiv): cielaviņa savu astīti salīguo Krišs Laksts 11;
2) eine bestimmte resp. eine längere Zeit jubeln, Johannislieder singen:
līguot vien salīguoju (Var.: līguodama vien staigāju) šuo gaŗuo vasariņu BW. piel. 2 343, 2;
3) jubelnd resp. Johannislieder singend erreichen, er langen:
salīguoju (Var.: nuolīguoju) brāļam sievu, sev dižanu arajiņu BW. 343. Refl. -tiês, plötzlich zu schaukeln (intr.) anfangen, ins Schwanken geraten: migla salīguojas R. Sk. II, 141. vaguons salīguojās un sāka iet Birzn. Sof. meitas spanni iegrūž ūdenī un tas šļakstē̦dams salīguojas Vēr. II, 54. Ješka uzkrita uz skrāģīša, un tas sa līguojās vien Krišs Laksts 60.
Avots: ME II, 673
1) schwanken machen, schaukeln
(perfektiv): cielaviņa savu astīti salīguo Krišs Laksts 11;
2) eine bestimmte resp. eine längere Zeit jubeln, Johannislieder singen:
līguot vien salīguoju (Var.: līguodama vien staigāju) šuo gaŗuo vasariņu BW. piel. 2 343, 2;
3) jubelnd resp. Johannislieder singend erreichen, er langen:
salīguoju (Var.: nuolīguoju) brāļam sievu, sev dižanu arajiņu BW. 343. Refl. -tiês, plötzlich zu schaukeln (intr.) anfangen, ins Schwanken geraten: migla salīguojas R. Sk. II, 141. vaguons salīguojās un sāka iet Birzn. Sof. meitas spanni iegrūž ūdenī un tas šļakstē̦dams salīguojas Vēr. II, 54. Ješka uzkrita uz skrāģīša, un tas sa līguojās vien Krišs Laksts 60.
Avots: ME II, 673
saraustīt
saraûstît, freqn.,
1) tr., (mehrfach) zerreissen, entzweizerren, auseinanderzerren:
zirgi... saraustīja ze̦lta gruožus BW. 33693. pavada bij saraustīta Krišs Laksts 47, ķēniņš liek... viltnieku sagrābt un četriem me̦lniem zirgiem saraustīt LP. IV, 281. kad bē̦rns žaguo, tad saka, ka viņš saraustīšuot visas savas iekšiņas Etn. II, 163. saraustījuši visus dzelžus (Gitter) LP. VI, 217. dusmās saraustīji būrīša drātis Niedra. vaga izskatās saraustīta, izplūkāta Stari III, 225;
2) Part. saraûstîts, fig., kurz, abgebrochen, unvollständig, undeutlich, verzerrt:
viņa sāka saraustītuos teicienuos Asp. 9. saraustītiem vārdiem... tē̦luoja Alm. Kaislību varā 114. Mārtiņš runā... saraustīti, neskaidri A. Upītis J. l. 8. nav nedz gaišs, nedz tumšs, bet ir kaut kas nenuoteikts, saraustīts JR. V, 96. saraustītie murgi MWM. XI, 114;
3) tr., intr., stark zerren
(perfektiv): ve̦lns... saraustīja ple̦cus, un nuobrīnuojās Pas. III, 236 (aus Bikava). Ješkam patīkas, kad Laimiņa sarausta aiz auss Krišs Laksts 57. Refl. -tiês,
1) sich überheben, sich überanstrengen:
sieva caur un caur sevi saraustījusēs pēc gŗūtiem darbiem Sassm., Ahs. n. RKr. XVII, 50;
2) sich plötzlich (eine kurze Weile) bewegen:
uola saraustās JK. V, 1. 44.
Avots: ME II, 713
1) tr., (mehrfach) zerreissen, entzweizerren, auseinanderzerren:
zirgi... saraustīja ze̦lta gruožus BW. 33693. pavada bij saraustīta Krišs Laksts 47, ķēniņš liek... viltnieku sagrābt un četriem me̦lniem zirgiem saraustīt LP. IV, 281. kad bē̦rns žaguo, tad saka, ka viņš saraustīšuot visas savas iekšiņas Etn. II, 163. saraustījuši visus dzelžus (Gitter) LP. VI, 217. dusmās saraustīji būrīša drātis Niedra. vaga izskatās saraustīta, izplūkāta Stari III, 225;
2) Part. saraûstîts, fig., kurz, abgebrochen, unvollständig, undeutlich, verzerrt:
viņa sāka saraustītuos teicienuos Asp. 9. saraustītiem vārdiem... tē̦luoja Alm. Kaislību varā 114. Mārtiņš runā... saraustīti, neskaidri A. Upītis J. l. 8. nav nedz gaišs, nedz tumšs, bet ir kaut kas nenuoteikts, saraustīts JR. V, 96. saraustītie murgi MWM. XI, 114;
3) tr., intr., stark zerren
(perfektiv): ve̦lns... saraustīja ple̦cus, un nuobrīnuojās Pas. III, 236 (aus Bikava). Ješkam patīkas, kad Laimiņa sarausta aiz auss Krišs Laksts 57. Refl. -tiês,
1) sich überheben, sich überanstrengen:
sieva caur un caur sevi saraustījusēs pēc gŗūtiem darbiem Sassm., Ahs. n. RKr. XVII, 50;
2) sich plötzlich (eine kurze Weile) bewegen:
uola saraustās JK. V, 1. 44.
Avots: ME II, 713
uzskriet
uzskrìet,
1) (hin)auflaufen:
uzskrējis kalnā LP. VI, 154. uzskrien pūpēdī V, 259. virsum uz kalna uzskrēja Pas. VI, 389. kaudzē siltums augsti uzskrējis Mazvērs. Lopkop. 3, 96. Ješka viņam uzskrēja jāteniski virsū Krišs Laksts 20;
2) (hin)auffliegen
LKVv.;
3) umherlaufend sich einfinden:
tik šad un tad (vilki) uzskrien nuo citurienes Janš. Mežv. ļ. I, 185 (ähnlich 349);
4) kommen über (einen), anwandeln, anfallen:
nesapruotu, kas tev atkal uzskrējis Purap. Kkt. 108.
Avots: ME IV, 379
1) (hin)auflaufen:
uzskrējis kalnā LP. VI, 154. uzskrien pūpēdī V, 259. virsum uz kalna uzskrēja Pas. VI, 389. kaudzē siltums augsti uzskrējis Mazvērs. Lopkop. 3, 96. Ješka viņam uzskrēja jāteniski virsū Krišs Laksts 20;
2) (hin)auffliegen
LKVv.;
3) umherlaufend sich einfinden:
tik šad un tad (vilki) uzskrien nuo citurienes Janš. Mežv. ļ. I, 185 (ähnlich 349);
4) kommen über (einen), anwandeln, anfallen:
nesapruotu, kas tev atkal uzskrējis Purap. Kkt. 108.
Avots: ME IV, 379