mìegs [li.
miẽgas] der Schlaf: Sprw.
miegs nāk, - būs ciemiņ. miegs nabagu manta. nuo miega maizi nece̦p. tas nāk man virsū tīri kâ miegs. miegs nāk, der Schlaf kommt, übermannt einen. šam nenācis ne acu galā miegs LP. VII, 761.
muļķītis... kaujas ar miegu (plagt sich mit dem aufkommenden Schlaf) IV, 59.
pie miega iet, schlafen sehnen Diez. n. U.
miegu vārdzināt Kav.,
schlaflos daliegen. - pirmais miegs od.
me̦dus miegs U.,
der erste Schlaf; salds miegs süsser, fester Schlaf: salds miedziņš līpina acis LP. IV, 112;
ciets, dziļš m., fester, tiefer Schlaf; caurs m., der Halbschlaf, unruhiger Schlaf: tādi sapņi ne˙kad nerādās, ja guļam stiprā, maigā miegā, bet viņi ir druoši liecinieki, ka mums bijis caurs miegs A. XI, 724.
jautrs m. BW. 423, 1,
leiser Schlaf; ilgs m., langer, fester Schlaf: ilgu miegu nuogulēju, nav darbiņš padarīts BW. 6695.
viņam nav jau ne putna miega, er hat nicht einmal den leisen Schlaf eines vogels. nāves miegs Kaudz. M. 210,
der Todesschlaf: vai tā mana līgaiņa nāves miegu aizmigusi? BW. 26913.
grē̦ku miegs, der Sündenschlaf: sirds bij grē̦ku miegā gulējusi Neik.
miegs uzkrīt U.,
uzbrūk, uziet, der Schlaf überfällt: Ābrāmam uzkrita ciets miegs [bei Glück:
krita ciets miegs uz Ābrāmu] I Mos. 15, 12.
vidējam dē̦lam arī uzbrūk miegs LP. IV, 59.
miegs acis rausta, der Schlaf meldet sich U. -
pa miegam, pa miegiem, im Schlaf, schlaftrunken: ķēniņa meita pa miegam jau vienreiz nakuodaļā lūpas LP. IV, 85.
pa miegiem dzirdēt Dīcm. pas. v. I, 9.
it kâ pa miegiem manīt De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 479. Auch sonst zuweilen der Pl.:
miegi nāca jaunajām meitiņām BW. 6766, 6 var.
apstāja Pēteri me̦lnie miegi 25098.
nuo miegiem pamuodies Rainis Ze̦lta zirgs 8.
bē̦rnu, kad viņš uzmuostas, tūliņ neģērbj, lai tam miegi pūznis [auch Glück Spr. Sal. 23, 21],
miega pūce U.,
ein verschlafener Mensch, Schlafmütze. - miega Kažus [Mačus BW. 6766, 1,
Mačis 1 var.]
mani pre̦c mir kommt der Schlaf Kav.
iesim uz miega muižu, (scherzweise) wollen wir schlafen gehen U., [Wolm., Salis];
miega me̦li, Phantasien U.;
miega sē̦rga, Schlafsucht; miega zâles,1) Tausendgüldenkraut L.;
Nachtschatten (solanum nigrum) U.;
2) ein Schlafmittel. [Nebst apr. meicye "schlafen", acc. s. maiggun "Schlaf", li. maigũnas "Schlafbank" zu migt u. a., s. Būga РФВ. LXXII, Lidén IF. XIX, 334.]Avots: ME II,
651