Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'adēja' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'adēja' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

adēja

adēja, = adîtāja, die Strickerin Für. I: cimdu adējeņa BW. 15565, I.

Avots: EH I, 3


padēja

padēja BielU., = padêklis 1.

Avots: EH II, 127

Šķirkļa skaidrojumā (7)

apladēt

apladêt, zurechtmachen ("sataisīt"); = salaidît 1: pajēme kaķi, apladēja (poln. ubrala jak człowieka) par cilvē̦ku Zbiór XVIII, 411 (aus Welonen). Refl. -tiês, sich zurechtmachen: (jumpravas) apladējās, apvilka spalveņas Pas. V, 148 (aus Welonen).

Avots: EH I, 96


ikgadējs

ikgadẽjs, alljährlich: ikgadēja vīriešu mirstība pamazinājās A. XII, 76.

Avots: ME I, 704


izlādēties

II izlādêtiês (gesprochen auch an Ort und Stelle mit -ā- !) Bērzgale, = iztaisîtiês 2: jī... iz-za-ladēja jau pa˙visam jauna Pas. IV, 508 (aus Viļāni).

Avots: EH I, 462


kņadēt

kņadêt, - u, - ẽju, intr.,

1) durcheinander sprechen [auch vom Geräusch, das durch das Sprechen von Menschen entsteht, die in der Ferne sind
Biel. n. U.], keifen, kreischen, zanken, lärmen: sievas un gani kņadēja Grünh. muižā vēl kņadēja balsis A. XXI, 445. cāļi kņad Freiziņ. pie durvīm kņadēja policija Stari I, 367;

[2) schwatzen, plaudern
St.; laut schmatzen Hasselb. n. U.; kritteln Bergm. n. U.];

3) knacken
(ungew.): un kņadēs ļunganie kaulu savienuojumi Stari III, 155. [le̦dus gabaliņi lien tam kņadē̦dami virsū Valdis Stabur. b. 28].

Avots: ME II, 252


lēkme

lèkme,

1) der Anfall, die Anwandlung
Smilt.: atkal kle̦pus lēkmē viņa apstājās uz brīdi Latv.; krampju lēkmes Druva I, 965; traukma, triekas lēkme MWM. IX, 798, Stari III, 83; nespē̦ka, sajūsmības lēkme Druva II, 194; MWM. VIII, 458. pe̦rsuonām, kas paduodas slimības lēkmēm Konv. 2 743. kad lēkme drusku bij pārgājuse Vēr. II, 438. kad krītamā kaite uznāk, tad jādzer, lāča žults; bet šīs zāles de̦ruot tikai pēc pirmās, un ja daudz, pēc uotras lēkmes Etn. IV, 115. lēkmēm, zeitweise, zuweilen: tikai agrā bērnībā man uznāca kaut kas līdzīgs tagadējam stāvuoklim, bet ir tad lēkmēm, bet ne tâ, kâ tagad, pastāvīgi Skalbe;

2) der Unglücksfall, die Krankheit:
mantas izdalītājs, kas neizpildīja taisni nuoteikumus, tika pieme̦klē̦ts lēkmēm BW. III, 3, S. 864. dievs tuo zina, vai nuo tiem pašiem mērnieku laikiem kâ lēkme le̦cas kaudz. M. sasirga ar lēkmi, kas līdzinājas krītamai kaitei MWM. IX, 68. Zu lēkt.

Avots: ME II, 457


mistrums

mistrums, das Gemengsel, das Durcheinander, der Wirrwarr: gan tad nuošķirsies tagadēja mistruma elementi Kronw.

Avots: ME II, 637


novadāties

nùovadâtiês, nùovadêtiês [Lös., Druw., Prl., Golg., Schwanb., Selsau, Lis.], nùovadîtiês Oppek. n. U.;

1) [auch: nùovadêt C., PS., Bers., Dickeln, N.-Peb.] schal werden, verschalen:
vietvietām smirdēja nuovadājušās alus smaka RA. lai alus nenuovadējas MWM. VII, 805, [nenuovadās Kalz.]. tad vīns jau nenuovadīsies St.;

2) verkommen:
viņas vLrs rupjš, nuoskrandājies, nuovadājies MWM. VIII, 332.

Avots: ME II, 880