Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'adēja' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'adēja' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (7)
apladēt
ikgadējs
izlādēties
‡ II izlādêtiês (gesprochen auch an Ort und Stelle mit -ā- !) Bērzgale, = iztaisîtiês 2: jī... iz-za-ladēja jau pa˙visam jauna Pas. IV, 508 (aus Viļāni).
Avots: EH I, 462
Avots: EH I, 462
kņadēt
kņadêt, - u, - ẽju, intr.,
1) durcheinander sprechen [auch vom Geräusch, das durch das Sprechen von Menschen entsteht, die in der Ferne sind
Biel. n. U.], keifen, kreischen, zanken, lärmen: sievas un gani kņadēja Grünh. muižā vēl kņadēja balsis A. XXI, 445. cāļi kņad Freiziņ. pie durvīm kņadēja policija Stari I, 367;
[2) schwatzen, plaudern
St.; laut schmatzen Hasselb. n. U.; kritteln Bergm. n. U.];
3) knacken
(ungew.): un kņadēs ļunganie kaulu savienuojumi Stari III, 155. [le̦dus gabaliņi lien tam kņadē̦dami virsū Valdis Stabur. b. 28].
Avots: ME II, 252
1) durcheinander sprechen [auch vom Geräusch, das durch das Sprechen von Menschen entsteht, die in der Ferne sind
Biel. n. U.], keifen, kreischen, zanken, lärmen: sievas un gani kņadēja Grünh. muižā vēl kņadēja balsis A. XXI, 445. cāļi kņad Freiziņ. pie durvīm kņadēja policija Stari I, 367;
[2) schwatzen, plaudern
St.; laut schmatzen Hasselb. n. U.; kritteln Bergm. n. U.];
3) knacken
(ungew.): un kņadēs ļunganie kaulu savienuojumi Stari III, 155. [le̦dus gabaliņi lien tam kņadē̦dami virsū Valdis Stabur. b. 28].
Avots: ME II, 252
lēkme
lèkme,
1) der Anfall, die Anwandlung
Smilt.: atkal kle̦pus lēkmē viņa apstājās uz brīdi Latv.; krampju lēkmes Druva I, 965; traukma, triekas lēkme MWM. IX, 798, Stari III, 83; nespē̦ka, sajūsmības lēkme Druva II, 194; MWM. VIII, 458. pe̦rsuonām, kas paduodas slimības lēkmēm Konv. 2 743. kad lēkme drusku bij pārgājuse Vēr. II, 438. kad krītamā kaite uznāk, tad jādzer, lāča žults; bet šīs zāles de̦ruot tikai pēc pirmās, un ja daudz, pēc uotras lēkmes Etn. IV, 115. lēkmēm, zeitweise, zuweilen: tikai agrā bērnībā man uznāca kaut kas līdzīgs tagadējam stāvuoklim, bet ir tad lēkmēm, bet ne tâ, kâ tagad, pastāvīgi Skalbe;
2) der Unglücksfall, die Krankheit:
mantas izdalītājs, kas neizpildīja taisni nuoteikumus, tika pieme̦klē̦ts lēkmēm BW. III, 3, S. 864. dievs tuo zina, vai nuo tiem pašiem mērnieku laikiem kâ lēkme le̦cas kaudz. M. sasirga ar lēkmi, kas līdzinājas krītamai kaitei MWM. IX, 68. Zu lēkt.
Avots: ME II, 457
1) der Anfall, die Anwandlung
Smilt.: atkal kle̦pus lēkmē viņa apstājās uz brīdi Latv.; krampju lēkmes Druva I, 965; traukma, triekas lēkme MWM. IX, 798, Stari III, 83; nespē̦ka, sajūsmības lēkme Druva II, 194; MWM. VIII, 458. pe̦rsuonām, kas paduodas slimības lēkmēm Konv. 2 743. kad lēkme drusku bij pārgājuse Vēr. II, 438. kad krītamā kaite uznāk, tad jādzer, lāča žults; bet šīs zāles de̦ruot tikai pēc pirmās, un ja daudz, pēc uotras lēkmes Etn. IV, 115. lēkmēm, zeitweise, zuweilen: tikai agrā bērnībā man uznāca kaut kas līdzīgs tagadējam stāvuoklim, bet ir tad lēkmēm, bet ne tâ, kâ tagad, pastāvīgi Skalbe;
2) der Unglücksfall, die Krankheit:
mantas izdalītājs, kas neizpildīja taisni nuoteikumus, tika pieme̦klē̦ts lēkmēm BW. III, 3, S. 864. dievs tuo zina, vai nuo tiem pašiem mērnieku laikiem kâ lēkme le̦cas kaudz. M. sasirga ar lēkmi, kas līdzinājas krītamai kaitei MWM. IX, 68. Zu lēkt.
Avots: ME II, 457
mistrums
mistrums, das Gemengsel, das Durcheinander, der Wirrwarr: gan tad nuošķirsies tagadēja mistruma elementi Kronw.
Avots: ME II, 637
Avots: ME II, 637
novadāties
nùovadâtiês, nùovadêtiês [Lös., Druw., Prl., Golg., Schwanb., Selsau, Lis.], nùovadîtiês Oppek. n. U.;
1) [auch: nùovadêt C., PS., Bers., Dickeln, N.-Peb.] schal werden, verschalen:
vietvietām smirdēja nuovadājušās alus smaka RA. lai alus nenuovadējas MWM. VII, 805, [nenuovadās Kalz.]. tad vīns jau nenuovadīsies St.;
2) verkommen:
viņas vLrs rupjš, nuoskrandājies, nuovadājies MWM. VIII, 332.
Avots: ME II, 880
1) [auch: nùovadêt C., PS., Bers., Dickeln, N.-Peb.] schal werden, verschalen:
vietvietām smirdēja nuovadājušās alus smaka RA. lai alus nenuovadējas MWM. VII, 805, [nenuovadās Kalz.]. tad vīns jau nenuovadīsies St.;
2) verkommen:
viņas vLrs rupjš, nuoskrandājies, nuovadājies MWM. VIII, 332.
Avots: ME II, 880