aica
aica, aicu BW. 2278, Interj. der Freude: aica, aica, vica, vica, man bij skaista līgaviņa BW. 11044.
Avots: ME I, 12
Avots: ME I, 12
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aica' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aica' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
caicala
caicala, die Gattin, die Braut: Pēter, ved nu tu ar rudenī kādu caicalu mājā Ramkau; [jüdisch].
Avots: ME I, 363
Avots: ME I, 363
snaicaks
snaicaks
vaica
Šķirkļa skaidrojumā (3)
kaika
kaika,
1) [kaîks 2 Salis], eine verächtliche Bezeichnung eines Menschen, besonders eines Menschen von hohem Wuchs, mit langem Halse Stockm., Frauenb.: vai šis gan duomājas būt labāks nabags nekâ es? tāds pats kaika Alm. tâ jāj kungi, tâ bajāri, tâ tie kaikas zemnieķeļi VL. aus Grünh.; [kaĩka Erwahlen, Waldegalen, kaîka 2 Walgalen, N. - Bergfried u. a., eine magere, hässliche Kuh mit langen Beinen, oder ein solches Pferd resp. Schaf; auch von ähnlichen Menschen gesagt;]
2) ein Unruhiger, Unbändiger
Ruj., Lub.; [kaîka 2 "aušīga, vieglprātīga, pārspīlē̦ta sieviete" Kalnazeem. Zu kaikt, kaikaris "ein Unbändiger", li. káikinti "мучить, терзать", kaĩkaras "wusoko - pochyły; ein Faulpelz", apr. caican "Pferd"?]
Avots: ME II, 132
1) [kaîks 2 Salis], eine verächtliche Bezeichnung eines Menschen, besonders eines Menschen von hohem Wuchs, mit langem Halse Stockm., Frauenb.: vai šis gan duomājas būt labāks nabags nekâ es? tāds pats kaika Alm. tâ jāj kungi, tâ bajāri, tâ tie kaikas zemnieķeļi VL. aus Grünh.; [kaĩka Erwahlen, Waldegalen, kaîka 2 Walgalen, N. - Bergfried u. a., eine magere, hässliche Kuh mit langen Beinen, oder ein solches Pferd resp. Schaf; auch von ähnlichen Menschen gesagt;]
2) ein Unruhiger, Unbändiger
Ruj., Lub.; [kaîka 2 "aušīga, vieglprātīga, pārspīlē̦ta sieviete" Kalnazeem. Zu kaikt, kaikaris "ein Unbändiger", li. káikinti "мучить, терзать", kaĩkaras "wusoko - pochyły; ein Faulpelz", apr. caican "Pferd"?]
Avots: ME II, 132
kuika
kuîka 2 (li. kùika "ein schlechtes Pferd"), ein schlechtes Pferd: kuikas vien, kuikas vien vedējiņu kumeliņi Ranken n. RKr. XVI, 165. [Zu apr. paustocaican "Wildpferd"? Oder aus slav. kyka 1 bei Berneker Wrtb. I, 676 f.? Vgl. auch Būga KSn. I, 266.]
Avots: ME II, 300
Avots: ME II, 300
pāršalkt
pãršàlkt, intr.,
1) vor Schreck zusammenfahren, durchgraut werden:
skruoderis, sarkanuo kaķi ierauguot, pāršaicis LP. VI, 158. [visi kauli pāršalka Zaravič;
2) hinsausen, hinbrausen über:
vējš pāršalca pār kuoku galuotnēm. baiļu kliedziens pāršaica mežam pāri Jürg.]
Avots: ME III, 180
1) vor Schreck zusammenfahren, durchgraut werden:
skruoderis, sarkanuo kaķi ierauguot, pāršaicis LP. VI, 158. [visi kauli pāršalka Zaravič;
2) hinsausen, hinbrausen über:
vējš pāršalca pār kuoku galuotnēm. baiļu kliedziens pāršaica mežam pāri Jürg.]
Avots: ME III, 180