aizčunčināt
àizčunčinât: langsam fort-, hinfahren Bauske, Golg., Jürg., Wandsen, (mit un̂ 2 ) Siuxt, Stenden: tēvs aizčunčināja ar ķēveni uz kruogu Siuxt, rati... aizčunčināja pa uolnīcu Azand. 56.
Avots: EH I, 16
Avots: EH I, 16
'aizčunčināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: