aizērģelēt
‡ àizẽrģelêt, laut weinend fort-, hingehen: puika aizērģelēja pie ve̦cmāmiņas Sessw. Refl. -tiês, Orgel spielend sich vergessen: organists tâ aizērģelējies, ka nere̦dz mācītāja zīmi Bauske.
Avots: EH I, 22
Avots: EH I, 22
'aizērģelēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: