gùods (li.
guõdas "честь, почтенiе, угощенiе"),1) die Ehre, der Ruhm, Anstand, Tüchtigkeit, das Ehrgefühl, der gute Name: liels, mazs, īsts, tīrs, svē̦ts guods. reiz augstā guodā mita Pē̦rkuons Aus.
kur par dieviem svē̦tā guodā un par tautu valdīja Aus.
liels guods, liels grūtums. liela slava, mazs guods. tīra guoda tā meitiņa BW. 846.
guods dievam augstībā! guods ir dārgākā manta. guods iet pa ceļu, neguods pa ceļa malu. guods guodam ceļu griež od.
pretī nāk, Ehrenbezeugung findet Erwiderung. guods, kam guods, Ehre, dem Ehre gebührt, oft mit dem scherzhaften Zusatz: runga, kam rknga, tiesas vīram brandvīns. kam spē̦ks, tam guods. tas, brālīti, tavs guodiņš, kad es biju rakstītāja Ltd. 2421.
guoda kâ nuo puoda, scherzhafte Bemerkung zu der Behauptung, dass jemand sehr geehrt werde Etn. IV, 78
tāds guods namā, tāds istabā; raud tē̦vs, raud māte, dasselbe, dieselbe Geschichte tritt entgegen BW. 17273.
guodu aizkart, aizķert, nuoķe̦ngāt, die Ehre verletzen, besudeln; guodu aizmirst, atmest, die Ehre vergessen, schamlos werden: cita guodu atme̦tusi BW. 6606.
g. baudīt, geniessen, g. duot, erweisen: augstiem kungiem guodu duod. duodi guodu dievam, so auch
paduot, nuoduot guodu mācītājam, Ehre erweisen, die Hand küssend; in Gold. auch
ruokas guodu duot, die Hand küssen; guodu apēst, ēst, die Ehre schänden: ēd kuo ē̦zdams, neapēd guodu. tas guodu maizē apēdis, sagt man von einem Schamlosen, od.:
apēst guodu kâ cūka sivē̦nus. tu gribi manu guodu apēst (Var.:
ņemt, smiet) BW. 6562.
sēd aiz galda, gaida guodu (wartet auf die Ehrende Aufforderung zu essen). guodu prast, mit Anstand sich zu betragen wissen, den Anstand wahren; ne guodu, ne kaunu neprast, unverschämt, ungeschliffen sein; guodu parādīt, selten
rādīt, Ehre erweisen: sievas māte guodu gaida, es tai guodu parādīju BW. 23586.
brāļiem guodu rādīdama 6377. nuo kājām guodu raugu (die Tüchtigkeit beurteile ich),
ne nuo zīļu vainadziņa Ltd. 619.
kas grib pasaules guodu skatīt, tam tik vajag maku kratīt. gribi tu manu guodu slēpt? willst du meinen Wert verhehlen? es jau tavu guodu ilgi slē̦pusi, bet tagad iešu pie mācītāja sūdzēties, ich habe lenge niemand gesagt, wie du bist, ich habe lange schon deine Schande, dein schändliches Leben verhehlt. guodu turēt den Anstand, die Ehre wahren, unverletzt erhalten, besonders die jungfräuliche Ehre: kāzās dziedāju neguoda dziesmas; pāriešu mājās, turēšu guodu BW. 950.
kuo vērts daiļa ciema meita, kad guodiņa neturēja 11916. redz, kâ guodu izturēja izvainuota mātes meita. lai tās savu guodu uzturuot LP. VII, 647.
viņš e̦suot savu se̦nākuo cienu un guodu zaudējis Lautb. Der Dat.
guodam, auch
pa guodam,a) der Ehre gemäss, ehrlich, redlich, anständig, rühmlich: guodam dzimu, guodam augu; guodam gribu padzīvuot Ltd. 1240.
nē̦sāt guodam (pa guodam BW. 6534)
vainadziņu 790.
ē̦dat, ē̦dat, radiņi - guodam likts (ce̦lts, Anstandes halber), ne apēšanai; kam nav kauna lai apē̦d visu, scherzhafte Aufforderung zum Essen. šuo dienu guodam nuosvinējām. lai es varu pa guodam rādīties BW. 31816; so auch der Instr. Pl.
guodis mani audzināja BW. 22254, 1;
b) wie es sich gebührt, recht: iesākumā laiva peldēja pa guodam LP. VI, 303.
laba pātaga, ka var tāļuo ceļu guodam nuobraukt IV, 2;
c) kaum (in negativen Sätzen):
apdāvājis pārdevēju ar ze̦ltu, ka nevarējis ne panest guodam LP. VI, 720.
ziņnesis ne guodam nedabūjis apskatīties VII, 37.
ve̦ci zirgi, kas guodam ne paiet vairs nejaudāja VI, 398.
guodā būt, stāvēt Aus. II, 5,
in Ehren sein, Ansehen geniessen; guodā celt, likt, zu Ehren bringen: guodā mani laime (cēla) lika. guodā nākt, tapt tikt, zu Ehren gelangen: divi māsiņas guodā tapa ar tuo vienu vainadziņu Ltd. 728.
guodā turēt, in Ehren halten. viņš manā guodā dabūja, er bekam's durch meine Veranlassung, durch Rücksichtsnahme auf mich U.
ēd manā guodā, geniesse mir zu Ehren, was ich dir bestellt habe U. Viele genitivische Verbindungen:
guoda ce̦pure, Sonntagsmütze BW. 20523, 4;
guoda cimdi, Sonntags-, Staatshandschuhe Janš.;
guoda drānas od.
drēbes od.
kārta, Ehren-, Staatskleid; guoda gals, der Ehrenplatz am oberen Ende: guoda galā sēdēt; guoda kre̦kls das Ehren-, Staatshemd: man bij tādi kājas auti, kâ ļaudīm guoda kre̦kli BW. 3498;
guoda kre̦sls, der Ehrensessel; guoda darbi, ehrenhafte Taten; guoda dvēsele, ehrenhafte Seele, Person. tas Jānītis guoda puisis BW. 19428; so auch
guoda vīrs, Ehrenmann, guoda ļaudis, ehrenhafte Leute. zaķītis bija guoda viesis Ehrengast BW. 2276.
guoda zīme, ein Ehrenzeichen, eine Ehrenmedaille, ein Orden. ar guodu,a) mit Ehren, der Ehre gemäss, mit Anstand, ehrlich, anständig: labāk ar guodu ve̦ca meita, nekā ar neguodu jauna sieva, labāk nabags ar guodu, nekâ bagāts ar neguodu. tâ izte̦k meitai guods, kas ar guodu nedzīvuo BW. 6532.
ar guodu runāt, bescheiden, höflich sprechen;b) mit Gutem: sulainis zaglei uzstāj atduot gre̦dze̦nu ar guodu LP. IV, 84.
ar labu guodu nuo kāzām pārbraukuši Balt. V.
ar guodu ne, ja spēji pārvarēt, tad jā IV, 114. So auch selten
pa guodam: vai tad ar sle̦pkavām nav iespējams pa guodam iztikt IV, 114.
guoda dēļ zīdu sēju BW. 3649.
guoda dēļ (anstandshalber)
pacienājis arī meitenīti LP. V, 340;
[pa guodam bē̦rnus audzināt St.,
Kinder in der Zucht zum Gutem erziehen.] pie guoda (pa guodam) turēties, ehrlich sein;2) die Ehre, dam Ansehen, der Rang: panāksniekus sēdināja aiz galda ikkatru pēc viņa guoda BW. III, 1, 83. So bes. der Pl.:
tas iestājies ruomiešu kaŗa pulkuos un drīz nācis augstuos guoduos Etn. II, 82;
3) das Fest, die Festlichkeit, der Schmaus: [es biju uz guoda U.,
ich war bei einer Feslichlichkeit, Schmauserei.] visi ļaudis mūs vaicāja, kādu guodu mēs dzeŗam; mēs dzeŗam cūku guodu BW. 28824, 2.
nu māmiņa guodu dara (Var.:
taisa 1415) pirmajam dēliņam BW. 1416.
nāc manā guodiņā! 8701.
šķirībām taisīja mazu guodiņu BW. I, 187.
bēres jau nu gan nav ne˙kāds priecīgs guods A. XI, 99.
miruoni apģērba tais drēbēs, kuo viņš guoduos valkājis BW. III, 3, 871.
senāk dancuoja pēc stabulnieka dūdām, kuŗas pūta katrā guodā RKr. XVI, 230.
kāzu guods die Hochzeit BW. III, 1, 8;
bišu guods, das Fest des Honigbrechens: bišu guodu svin, kad me̦du dravē, kâ īpašus svē̦tkus LP. V, 410. [Bei Wid. in dieser Bedeutung der Pl.
guodi. - Nach Wiedemann Prät. 38, Hirt BB. XXIV, 283. Berneker Wrtb. I, 318 zu got. gōƥs "gut", mnd. gaden "passen", aksl. godě byti "passend sein, gefallen", serb. gôd "Festtag", čech. hody "Schmaus", p. godny "würdig" u. a.]Kļūdu labojums:
sēd aiz galda, gaida guodu (wartet auf die ehrende Aufforderung zu essen) = sēž[u] aiz galda. gaidu guoda (ich warte auf Ehrenerweisung)
guodu slēpt? willst du meinen Wert verhehlen? = guodu slēpt/ BW. 6562, willst du meine Ehre rauben?
6534 = 6533
zaķītis = kaķītis
Avots: ME I,
690,
691