aizņaudēt
àizņaũdêt, tr., miauend, wehklagend jem. vertreiben: ja man nebūtu tik negantas sirds, tad nezin kur jau viņas mani būtu aizņaudējušas A. XIV, 1, 53. Refl. -tiês, anfangen zu miauen, zu jammern.
Avots: ME I, 42
Avots: ME I, 42
'aizņaudēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: