aizšļūkāt‡ àizšļũkât,1) hin-, wegrutschen, -glitschen, -gleiten: bē̦rns aizšļūkāja pruojām pa grīdu. pīlē̦ni nezin kur aizšļūkājuši;2) = ‡ àizšļukât.Avots: EH I, 56