aizbēdzināt
àizbêdzinât, fakt. zu àizbêgt, fliehen machen, weg-, hinjagen: lielgruntnieku spaidi bija aizbēdzinājuši zemniekus un amatniekus lielā vairumā pilsē̦tās Pūrs III, 52.
Avots: ME I, 19
Avots: ME I, 19
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizbēdzināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizbēdzināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: