aizbēgalēt
‡ àizbē̦galêt, (wiederholt) davonlaufen, entfliehen: kāzinieki palika nemierīgi un aizbē̦galēja katrs uz savu sē̦tu Pas. IV, 235 (aus Atašiene). visi aizbē̦galē, kur katrs Gr. - Buschh.
Avots: EH I, 9
Avots: EH I, 9
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizbēgalēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizbēgalēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: