aizbaidīt
àizbaĩdît: ‡ Refl. -tiês,
1) sich fortscheuchen:
viņš neļāvās aizbaidīties;
2) sich so erschrecken, dass man nicht mehr sprechen kann
BielU.: (mežsargs) bijis aplam aizbaidījies Janš. Dzimtene 2 I, 71.
Avots: EH I, 7
1) sich fortscheuchen:
viņš neļāvās aizbaidīties;
2) sich so erschrecken, dass man nicht mehr sprechen kann
BielU.: (mežsargs) bijis aplam aizbaidījies Janš. Dzimtene 2 I, 71.
Avots: EH I, 7