aizblēt
‡ àizblêt, vollblöken, blökend betäuben (perfektiv): aitas man aizblēja ausis. Refl. -tiês, für eine kurze Zeit zu blöken anfangen: aitas aizblējās.
Avots: EH I, 10
Avots: EH I, 10
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizblēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizblēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: