aizblīst
àizblîst - stu, -du od. -zu (n. U. - žu, -du): gaismiņa aizblīst, es beginnt zu tagen (Etn. III, 145); eilig davon ziehen (U.).
Avots: ME I, 19
Avots: ME I, 19
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizblīst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizblīst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: