aizbraukāt
‡ àizbraũkât, hin- und herfahrend (einmal!) hinführen: aizbraukāja zirgu pie kaimiņa Salis. Refl. -tiês, = ‡ àizbraũcinâtiês: zē̦ns aizbraukājies par tālu Salis.
Avots: EH I, 11
Avots: EH I, 11
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizbraukāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizbraukāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: