aizbrukt
àizbrukt, ‡
2) anfangen abzubröckeln, zusammenzusinken:
ceplis jau aizbrucis, ilgi vaira nestāvēs Oknist.
Avots: EH I, 12
2) anfangen abzubröckeln, zusammenzusinken:
ceplis jau aizbrucis, ilgi vaira nestāvēs Oknist.
Avots: EH I, 12
'aizbrukt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: