Paplašinātā meklēšana

àizdara: àizdara ² auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Oknist, Wessen, àizdars ² Auleja: uz vušku aizdaru (neben einem gen. s. aizdara) Pas. VIII, 297. 5. auch unter àizdars.

Avots: EH I, 17

àizdara, auch àizdars Ober-Kurl. (li. ùždaras), ein Verschlag im Stalle fūr Kleinvieh Nerft, Kemp.; gewöhnlich aizgalds.

Avots: ME I, 21

àizdars: auch Abgulden n. BielU., AP., Pilda, Ruj., Salis, Salisb., Wolm., Zvirgzdine, aizdara">aizdara(s) Golg.: līdzi ņēma aizdariņu BW. 19428. s. auch unter àizdara.

Avots: EH I, 17

àizdars (li. ùždaras), Zukost, als Fleisch, Fett, Butter, Milch, Häringe, besonders als Zutat zur Grütze und zum Kohl: pie darba ejuot, paņem maizi un dzērienu līdz, aizdaru un siltu ēdienu viņiem aizne̦s uz maltītes laiku Etn. III, 156. maltītē bijis tāds ēdiens, kuŗam piens aizdaram Etn. III, 173. aizdars bedeutet in Kandau geschmolzene Butter oder das Fett, als Zukost zur Dickgrütze. Sprw.: kāds aizdars, tāda ēstgtriba. meita bez tikuma, kā putra bez aizdara.

Avots: ME I, 22

‡ izgadîtiês, ‡

3) = nùoderêt 2: negaŗi dēlīši kaidam aizdaram izgadās Auleja.

Avots: EH I, 446

ķura, maizes ķura, eine Speise: tuo vāra nuo maizes garuozām kâ pabiezu putru, aizdaram pieliekuot taukus jeb gaļas vīkaras un ē̦d atkal ar rupju maizi kuopā Etn. I, 41.

Avots: ME II, 392

I lē̦sans, des rechten Geschmackes entbehrend, fade: putra lē̦sana (bez aizdara, sāls, garžas) N. -Peb.]

Avots: ME II, 462

mel̃nêt,

1): auch (mit èi ² ) Auleja (prs. melnēju), Oknist, Warkl.; sniegs melnēja un kusa A. Brigadere Dievs, daba, darbs 329;

2): auch Warkl.; ‡

3) "izbadēties" Lems.: pie tā saimnieka gan dabūja m.: aizdara nedabūja ne acīs redzēt.

Avots: EH I, 798

pabàlsts,

1): auch Salis (mit al̂ ² );

2): auch Salis (mit al̂ ² );

4): nuo ... laukiem līdumnieks gaidīja ... luopiem aizdara pabalstu Anna Dzilna 90; Demin. pabalstiņš, die Erquickung
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 119

‡ II plaisks "?": plaîska ² vieta Wainsel. plaîska putra Meiran "putra bez aizleja (aizdara)".

Avots: EH II, 281

pliks,

1): ("kahl")
auch Ermes, Fest, Grob., Iw., Kaltenbr., Kand., Linden in Kurl., NB., N.-Peb., Orellen, Podsem, Selb., Siuxt, Sonnaxt, Strasden, Warkl., Wolm., Zvirgzdine; in Salis angeblich "geringschätziger" als kails; in Lems. - "tāds, kas nevīžā ģērbties"; in Serbig. und Trik. plika galva - haarloser Kopf, neben kaila g. - entblösster Kopf; plikām (mit leeren) ruokām Pas. XV, 39. kai es ar plikas acis (= ar tukšām ruokām, ohne Geschenke) braukšu! Auleja. plikas (ohne Bäume) mājas Selb. braukt plikās ragavās (in einem Schlitten, der keine Unterlage zum bequemeren Sitzen hat) Kaltenbr. nuodarȩnāt plikas rungas AP. juo rīkste ir plikāka, juo tā ir sapīgāka ebenda. plika ("bez aizdara") putra ebenda. plika maize, Brot ohne Aufstrich Frauenb. pliku ūdeni nedeve guovīm dzert: damete sāli, kādu zâli aplēja Sonnaxt. plika pļava, eine Wiese mit spärlichem Gras Heidenfeld; plika cȩpure, ein Hut ("vasaras cȩpure") Stender Deutsch-lett. Wrtb.;

3): auch Frauenb., Kand., Sonnaxt, Strasden: tam ir tas plikais dievs Frauenb., der ist ein Habenichts;
kuopā, tautieši plikie! nu mūsu māsiņa puriņu dalīs BW. 25255; ‡

4) = pliekans 2 und 3: plika (vāja) putra Siuxt. p. ķērnes piens ebenda. patȩkas ir plikākas nekâ alus Kaltenbr.; ‡

5) plikais nabags (wo?), das (eigene) Exkrement ("als Volksmedizin").

Avots: EH II, 295

sâjš Erlaa; sâjs Kl., Kr., Gr.-Buschhof, Selsau, Heidenfeld,

1) sâjs Lis., sâjš Ronneb., Drosth., Jürg.; Ruj. "fade"
Saussen, Bers:, Kreuzb., Kalz., Wessen, Sissegal, "kam maz aizdara klāt" Aps.; fig., schal Dr., nüchtern, fade, (sãjš) flau Bauske: auzu miltu ķīselis ir sājs Kreuzb.; sâja putra Saikava. tukšas un sājas izklausās valuodas De̦glavs Riga II, I, 363. dzīve gāja parastā kārtā vienmuļīgi un sāji CTR. I, 33. sājas muļķības MWM. IX, 110. sājs stils Dr.;

2) sājs Kokn., Sessw., Gr.- Jungfernhof n. U., sâjš C., Ronneb., sâjš ² Ruj., Karls., Biel., sāš L., sāžs Erlaa, Ruj. n. U., bitter, herb, barsch; unreif
U.; galstrig wie alte Butter L.: sājš sviests L:, Ronneb. n. RKr. XVI, 41, Karls. sāji kartupeļi Ronneb. n. RKr. XVI, 41, Karls. sāja miza Ruj. jūŗas ūdenim sāja (sāļi rūgta) garša Konv. saldans bija al[u]s ar me̦du, sâjas gaudas asariņas BW. 26541, 18. kamenēm sājāks me̦dus nekâ bitēm N.-Schwanb. - Subst. sâjums, die Fadigkeit, Nüchternheit; die Bitterkeit, Herbheit: viņam bija savāds sājums mutē un sirdī Vēr. I, 1040. Vielleicht zur Wurzel von le. sāts "sättigend" (s. dies); zur Bed. vgl. etwa ae. sæd "satt, überdrüssig", engl. sad "betrübt, ernst", gr. ἄση "Übersättigung, Überdruss, Kummer", ἀσάομαι "bin satt, ekle mich".

Avots: ME III, 801

valcîgs: valcīga ir maize, kad pielikts daudz laba aizdara Meselau. karstam raugu pieliekuot, alus iznāk ciets un nav tik v. PV.

Avots: EH II, 751

vîstuôklis Schwanb., Wolmarshof, vistuôklis ² Selg., vīstuoklis Wid., Bers., Kalzenau, vîstuôlis Gr.-Buschh., vīs-tuolis Wid., vîstuõls Arrasch, PS., vīstuols Spiess n. U., Demin. vīstuoliņš U.,vīstuolītis U., Zusammengebundenes (Kleider u. dergl.) U;. ein Wickel V.; ein Knuppchen U.; (vīstuolis) ein Strohbündel zum Dachdecken L.: lupatu vīstuolu Kaudz. M. 73. ar drēbīšu vīstuolīti (Var.: vīkstuolīti) BW. 25161 var. sāls vīstuolītis, ein Bündelchen mit Salz U. konfekšu un apfelsīnu vīstuols Domas I, 15. vīstuolīti tauku aizdaram Pas. III, 171 (aus Ruj.). nuolika... naudas vīstuoli Kaln. Ozolk. m. 80. taisījuši vaļā vīstuoli LP. VI, 83. izņemt miruonim nuo pagalvja vīstuoli VII, 146. iznāca ar mazu vīstuolu - klēpja bē̦rnu B.Vēstn. bē̦rnu, vīstuola lakatiņiem (Windeln) satītu BW. I, S. 181. vīstuoļu drēbītes (Windeln) BW. 26163.

Avots: ME IV, 644