aizjaukt
‡ àizjàukt,
1) (vor etwas) sperrend ausstreuen:
sienu a. ceļam priekšā;
2) anfangen zu zerstören, auseinanderzureffeln:
puisis atstājis sētiņu aizjauktu;
3) ein wenig verwirren:
meita aizjaukusi puisim prātu. Refl. -tiês "davonziehen" U.
Avots: EH I, 27
1) (vor etwas) sperrend ausstreuen:
sienu a. ceļam priekšā;
2) anfangen zu zerstören, auseinanderzureffeln:
puisis atstājis sētiņu aizjauktu;
3) ein wenig verwirren:
meita aizjaukusi puisim prātu. Refl. -tiês "davonziehen" U.
Avots: EH I, 27