lim̂ts,
-s, [limts U.],
limte,1) [lim̂ts 2 , -s, Arrasch],
eine Strohdecke auf dem Mistbeete, auch vor dem Fenster AP.:
lai gul ziemu aple̦duojuse aka zem limtēm Austr.
cik smagi gulstas šīs miglas limtis uz garu Austr.
[klēts priekša aizklāta ar limtīm Austriņš Nuopūtas vējā 92;
2) lìmte N.-Peb.,
= lints 4;
3) lìmtes 2 (in Domopol
lìmts 2 , -s) "ārdi rijā" Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12 (S. 112).] vgl.
lints. [Ursprünglich vielleicht: Reisigbündel; in diesem Fall zu lìmt, vgl. poln. łom "Reisig, Windbruch".]Avots: ME II,
471