aizklīdināt
àizklîdinât, fact. von àizklîst, zerstreuen, verjagen, vertreiben: aizkl. prātuojumus Pūrs. III, 104. un aizies gadi un arvien tālāk tie mūs aizklīdinās Vēr. II, 686.
Avots: ME I, 32
Avots: ME I, 32
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizklīdināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizklīdināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: