aizklīst
àizklîst, sich verlaufen, verirren: guovis aizklīdušas nuo luopu bara Etn. II, 99. viņš aizklīst sīkumuos MWM. VIII, 124.
Avots: ME I, 32
Avots: ME I, 32
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizklīst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizklīst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
aizlaidelēt
‡ àizlaîdelêt, sich verlaufen lassen Saikava: gans nezin kur aizlaidelējis guovis (= ļāvis guovīm aizklīst). Refl. -tiês, hin-, wegflattern: jaunie strazdi jau aizlaidelējušies.
Avots: EH I, 35
Avots: EH I, 35
smārķis
smãrķis, Schmiere, Kleister: ar smārķi apsmērē papĩŗa lentes priekšluogu aizklīsterēšanai Dond. n. RKr. XVII, 53; vgl. smãķis.
Avots: ME III, 955
Avots: ME III, 955
zaustīties
zaustîtiês (?),
1) sich herumtreiben, "kaut kur aizklīst" Selb.; "slāpstīties" Lenzenhof;
2) "= žaustīties, kāpaļât" Borchow, Meiran.
Avots: ME IV, 692, 693
1) sich herumtreiben, "kaut kur aizklīst" Selb.; "slāpstīties" Lenzenhof;
2) "= žaustīties, kāpaļât" Borchow, Meiran.
Avots: ME IV, 692, 693