aizkravāt
àizkŗavât, freqn., tr.,
1) wegräumen:
lietas pruojām;
2) versperren:
ceļu. Refl. -tiês, mit seiner Habseligkeit weg-, - abziehen: viņa aizkŗavājās pie sava jaunākā dē̦la dzīvuot Vēr. II, 205.
Avots: ME I, 34
1) wegräumen:
lietas pruojām;
2) versperren:
ceļu. Refl. -tiês, mit seiner Habseligkeit weg-, - abziehen: viņa aizkŗavājās pie sava jaunākā dē̦la dzīvuot Vēr. II, 205.
Avots: ME I, 34