aizlēkāt
àizlẽ̦kât, freqn.,
1) intr., wegspringen;
2) tr., springend verbringen, verlieren:
lē̦kā, lē̦kā, tu zaķīti, aizlē̦kāsi vasariņu BW. 12010.
Avots: ME I, 36
1) intr., wegspringen;
2) tr., springend verbringen, verlieren:
lē̦kā, lē̦kā, tu zaķīti, aizlē̦kāsi vasariņu BW. 12010.
Avots: ME I, 36