aizlūzt
àizlûzt, intr., etwas anbrechen, im Gegensatz zu nuolūzt abbrechen: kam aizlūza liepas zars BW. 9588. viņš teica mīkstā, kā aizlūzušā balsī Vēr. I, 1042; JR. V, 67.
Avots: ME I, 38
Avots: ME I, 38
'aizlūzt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: