aizmaisīt
‡ àizmaisît "(im Frühjahr zum erstenmal) pflügend zerstören" Erlaa: a. ceļu. Refl. -tiês,
1) hingeraten, sich wohin verirren
Dunika, Golg.: nezin kur tas aizmaisījies;
2) a. kam priekšā Dunika, Kal., störend vor (lokal) jem. hingeraten:
braucējs man aizmaisījies priekšā.
Avots: EH I, 38
1) hingeraten, sich wohin verirren
Dunika, Golg.: nezin kur tas aizmaisījies;
2) a. kam priekšā Dunika, Kal., störend vor (lokal) jem. hingeraten:
braucējs man aizmaisījies priekšā.
Avots: EH I, 38